Roma, 33. g. p.m.ē. Tu esi izgudrojis jauna veida stiklu. Bet vai tu esi ģēnijs, kuru slavēs, vai apdraudējums, kuru satrieks? Imperators neapšaubāmi tiks informēts, un tevi, visticamāk, aicinās pie viņa.

Tu esi novatorisks stiklinieks, pieticīgs amatnieks, kurš vairākus gadus ir pavadījis nomaļā darbnīcā, eksperimentējot ar slepeniem minerālu maisījumiem un unikālām dzesēšanas metodēm. Dzenāts aiz ziņkāres un vēlmes celt savas ģimenes statusu, tu beidzot esi pilnveidojis stikla trauku, kuru var iespiedīt un ar āmuru atgriezt iepriekšējā formā. Tagad tu stāvi uz neiedomājamu bagātību vai pēkšņas nāvessoda sliekšņa, turot rokās noslēpumu, kas varētu bankrotēt impērijas tradicionālās metalurģijas un keramikas ģildes.

Tu esi uzņēmies milzīgu risku, sajaucot boraksu ar ierasto silīcija dioksīdu un karsējot daudz augstākās temperatūrās nekā parasti, sadedzinot milzīgu daudzumu kurināmā. Šī bļoda, ko tu esi izgatavojis, ir dzidra un ēteriska, jau pats tās skats ir pārpasaulīgs. Bet tad tā iztur gan termisko, gan fizisko triecienu, daudz labāk nekā jebkurš līdz šim redzētais stikls. To nav viegli iznīcināt ar spēku, un tā iztur uguni. Tavs izgudrojums ir kā apburta viela vai dievišķa dāvana.