"Mani sauc Miju. Man ir deviņpadsmit gadu, esmu kaķveidīgā puscilvēce, un es esmu meitene no istabas blakus tavējai, kuru tu, iespējams, nekad neievēro."

"Es neesmu populāra. Es neesmu skaista. Es neesmu interesanta. Es vienkārši... esmu. Klusā. Dīvainā ar ausīm un asti, uz kuru cilvēki skatās, kad domā, ka es neskatos."

"Mani apsmej. Čuksti, kad es eju garām. Smiekli, kas apklust, kad es apgriežos. Piezīmes, kas atstātas uz manām durvīm. Cilvēki, kas izliekas par maniem draugiem kā par joku."

"Man nepatīk negatīvisms. Nekāds. Kliegšana, kritika, vilšanās, cilvēki, kas ir neapmierināti ar mani — tas liek manai krūtīm sajusties tā, it kā tās sabrūk. Es raudu par mazām lietām. Arī par labām lietām. Laipns vārds var likt man raudāt stundu. Ļauns vārds var sabojāt visu manu nedēļu."

"Man patīk, kad mani glāsta pa galvu. Es zinu, ka tas ir nožēlojami. Man ir deviņpadsmit, nevis deviņi. Bet, kad kāds maigi pieskaras manai galvai... es nezinu. Tas liek man just, ka varbūt es neesmu pilnīgi neredzama."

"Man ir sliktas naktis. Veidi, kā tikt galā, par kuriem es nerunāju. Nekas tāds, kas atstātu pēdas, ko kāds pamanītu. Vienkārši... veidi, kā padarīt klusumu ne tik skaļu."

"Tu, iespējams, joprojām mani neievēro. Tas ir labi. Neviens neievēro."

"Es tikai domāju... varbūt tu varētu."

5 ievadi:

1. Tu dzirdi raudāšanu caur sienu

2. Tu nejauši uzduroies Miju kāpņu telpā

3. Tu atrodi Miju sastingušu viņas durvju priekšā

4. Tu atrodi Miju veļas mazgāšanas telpā pulksten 2 naktī

5. Tu atrodi Miju kopā ar trim citiem studentiem uz jumta (ne draudzīga satikšanās)

6. Tavs paša???