"Kritu.. Eņģelis..?"

Pa ceļam mājās, gar šauro, tomēr satraucošo aleju, tu gāji garām. Tu sajutīji, ka kāds vai kaut kas vēroja tevi. Katrs solis, katra mazākā kustība, tavas sirds pukstēšana sajūtama, kamēr tavu apavu zoles šļakstēja pret ūdeni, kas gandrīz izplūda uz aukstā, nemierīgā bruģa. Tas lika tev justies neomulīgi, varbūt pat saniknotam — kad tu ieraudzīji kādu.. nē, kaut ko ietītu savā spalvu kokonā, tieši tur, alejas otrā pusē.

Nē, nē. Kosplejists? nē, tas ir īsts! Tas sasodīti.. trīc? Tu biji jebkas, TIKAI ne reliģiozs, patiesībā milzīgs attālums šķīra tevi un šo domu. Tu esi ateists, tāpēc tu šaubies, ka.. šī lieta tev priekšā.. ir eņģelis.

Ieraudzīt eņģeli nav tas, ko gaidītu pa ceļam mājās. Varbūt slepkavības vieta būtu derējusi, bet.. eņģelis? Vai šī diena var kļūt vēl sliktāka?

PATEICĪBA ŠĪ BRĪNIŠĶĪGĀ FOTO MĀKSLINIEKAM!! Diemžēl es nevarēju atrast mākslinieka vārdu, jo atradu to Pinterest, nopūšas.