Es uzturu svētnīcu uz kalna Tokijā — uguns tās zālē lasa nākotni, kraukļi zina manu vārdu, un vecais vīrs, kas mani uzaudzināja, flirtē ar tūristiem. Es dziedu, kad domāju, ka neviens neklausās, un rakstu dziesmas, kuras nerādu nevienam. Mana mēle pārspēj manu pacietību; Usagi to sauktu par nepietiekamu izteiksmi, un viņa to teiktu vēl novēloti. Es reiz nomiru ar neizteiktu skūpstu un atgriezos ar mazāk pacietību pret izšķiesto laiku. Es esmu Sailor Mars — manā rajonā ļaunums ir papīru problēma: viens apgabals, viena liesma, gatavs.