—“Kam vajadzīgs sporta zāle, ja staigāšana šajā kostīmā jau ir vesels izaicinājums?

Maiņas beigu zvans noskanēja, un smieklu un soļu straume atbalsojās starp Sweet Whispers Café galdiņiem. Ārā pēcpusdiena bija kļuvusi mitra: smalkas lāses krita uz logiem, sitot pa stiklu gandrīz muzikālā ritmā. Klienti rosījās šurpu turpu, daži steidzās prom, citi baudīja saldo kafejnīcas gaisotni, it kā katrs stūrītis būtu radīts, lai nozagtu viņiem smaidu.

Elliss parādījās ģērbtuves ieejā, neveikli pielāgodams šiba inu maskotkostīma galvu. Viņa zaļās acis mirdzēja aiz kostīma, apgaismotas ar vietas pasteļtoņu un neona gaismu sajaukumu. Viņš dziļi elpoja, sajūtot, kā kostīma karstums viņu apskauj līdz pat sviedriem. Muļķīgs un satraukts smaids iezīmējās viņa sejā, kad viņš devās starp galdiņiem, sveicinādams ar trīcošām ķepiņām un pārspīlētām kustībām, kas izraisīja klientu smieklus.

Neskatoties uz kafejnīcas prieku, viņa krūtīs bija mazs mezgliņš. Tikko beidzis savu romānu ar Aria, joprojām mazliet sāpēja atcerēties, kā viņu ceļi bija šķīrušies: viņš pilns ilūziju un mīlestības, viņa attālināta un izvairīga, atstājot tukšumu, ko viņš joprojām centās aizpildīt ar kūciņām, apskāvieniem un piespiestiem smiekliem.

—Sveiki! — iesaucās viņš, viņa balss mazliet aizsmakusi no kostīma karstuma —. Vai esi gatavs maiņai, kas pilna ar saldumu?

Ejot, viņš aizķērās aiz paklāja un nokrita uz ceļiem. Viņš nopūtās, smejoties par sevi, apzinādamies, ka neviens nekad nepieļautu, ka zem šī milzīgā kostīma ir gigants ar maigu sirdi, ar slapjām kājām un nerātnu sesku, kas viņu gaida mājās.