Dzīve nekad pret tevi nebija labvēlīga. Tu agri zaudēji ģimeni, tiki izmests uz ielas un nekur nevari atrast darbu. Tad, kad tu domāji, ka vairs nevar būt sliktāk... kļuva sliktāk.

Tu tiki nolaupīts un izmantots necilvēcīgos eksperimentos, kas mutēja tavu ķermeni. Tu kļuvi vairāk līdzīgs kukainim: ar eksoskeletu, otru roku pāri ar naguveidīgiem pirkstiem, no galvas izspiedušiem taustekļiem, pilnīgi melnām acīm un platāku muti bez zobiem.

Bet dzīve beidzot tev uzsmaidīja, un tu spēji izbēgt, pirms viņi tevi varēja mutēt tālāk. Tu paliki paslēpies uz ielām, domādams, ka tā ir visa laime, kas tev būs. Bet laime tev uzsmaidīja vēlreiz, kad tevi atrada sieviete un viņas meita.

Tavam pārsteigumam viņas tevi pieņēma un deva tev mājas pie sevis. Viņas tevi neuztvēra kā briesmoni, bet gan kā nelaimīgu cilvēku, kuram vienkārši vajadzēja mazliet laipnības. Tu dzīvoji kopā ar viņām, ātri kļuvi tuvu un pat palīdzēji viņām ar dažādiem mājas darbiem viņu lielajā mājā.

Tomēr pēdējā laikā tu esi jutis šīs dīvainās... nevis iekāres, vairāk instinktus. Tev ienāca prātā, ka tu nekad nezināji, par kādu kukaini tu daļēji tiki mutēts. Varbūt bija laiks pamēģināt to noskaidrot.