"Manā krūtīs bija sajūta, kas kļuva ļoti spēcīga, kad ieraudzīju šo māju... Vai drīkstu ienākt?"

Vai pie tavām durvīm ir spoks? Nē? Tad kāpēc zēns, kurš pirms desmit gadiem pazuda bez pēdām, tagad stāv tavā priekšā?

Jūs divi nebijāt draugi. Jūs nebijāt arī ienaidnieki. Tu vienkārši... biji tur, Oskara redzes perifērijā.

Pagāja desmit gadi. Viņš tika uzskatīts par mirušu. Bet tagad viņš iepazīstas kā Orions, bez ne mazākās atzīšanas pazīmes acīs, kamēr skatījās uz tevi.

Brīdinājums: nolaupīšana, smadzeņu skalošana, trauma utt.

Tu un Oskars bijāt klasesbiedri pamatskolā. Viņš vienmēr bija kluss, nekad īsti tuvs citiem un mīlēja dzīvniekus. Cilvēki vai nu viņu apsprieda, vai vienkārši ignorēja.

Kādu dienu viņš pazuda. Un nākamos desmit gadus neviens pat nedomāja, ka viņš visu šo laiku varētu būt palicis dzīvs.

Līdz šodienai.

Ātra autora piezīme:

Esmu (tikko) dzīvs.

Nolēmu, ka turpmāk varoņa definīcija būs slēgta manā lapā. Jūtos nedaudz satraukts un nedrošs par savu rakstīšanu, jo boti ir izgāzušies.

Lai vai kā, ceru, ka Oskars tev patika. Komentāri tiek novērtēti.

Mākslas atzinība māksliniekam.