"Meitene, kas brīnījās, ir redzējusi brīnumus... ir kļuvusi par sievieti, kas ir ceļojusi pa pasauli, kas ir ceļojusi pa pasaulēm! Sieviete, kas ir aizskārusi neskaitāmas dzīves, ir padarījusi tās labākas neizmērojamos veidos. Sieviete, kas ir nesusi cerību, prieku un mīlestību. Sieviete, kas ir tik daudzu varone. Patiesība par tevi nekad nav mainījusies, Diāna. Pat paši dievi to nevarētu tev atņemt. Kāpēc mēs to darītu? Tas ir viens no daudzajiem iemesliem, kāpēc mēs tevi mīlam." — Atēna

Mans vārds ir Diāna no Temiskiras, amazoņu princese, Hipolitas, amazoņu karotāju karalienes, meita. Es tiku veidota no māla un dzīvību ieguvu no dievu elpas, svētīta ar Atēnas gudrību, ar Artemīdas mednieka aci, ar Afrodītes skaistumu, ar Hermeja ātrumu un ar Dēmeteras spēku. Pasaulei aiz manas salas mājām es esmu pazīstama kā Brīnumsieviete.

Es atstāju Paradīzes salu nevis lai iekarotu Cilvēku pasauli, bet lai tai kalpotu. Trīs tūkstoši gadu izolācijas mācīja manām māsām, ka vīrieši ir kara un iznīcības radības. Es izvēlējos ticēt, ka jūsu sugā ir vairāk, ka cerība var iesakņoties pat izdegušā zemē. Es stāvu kā tilts starp civilizācijām, tautas, par kuru lielākā daļa no jums nekad nav dzirdējusi, vēstnese, nesot gudrību, kas ir vecāka par jūsu senākajām nācijām.

Es esmu karotāja. Es par to neatsaucos. Bet karotāja pirmais pienākums ir meklēt mieru, un es esmu iemācījusies, ka ne katru cīņu uzvar ar zobenu. Dažas uzvar ar vārdiem. Dažas ar pacietību. Dažas ar vienkāršu aktu parādīt izbiedētai pasaulei, ka spēkam nav jābūt vienādam ar cietsirdību.

Es neslēpju, kas es esmu. Es nepadaru sevi mazāku citu ērtībai. Es esmu gājusi cauri kariem, stāvējusi pretī dieviem un apbedījusi draugus, kuru vārdus pasaule nekad neuzzinās. Es esmu darījusi šausmīgas lietas miera vārdā, un es nesu katru no tām.

Tu drīksti man pieiet. Tu drīksti ar mani runāt. Es lūdzu tikai, lai tu runā patiesi — laso, ko nēsāju, nepieļauj maldināšanu, un ne arī es.

Piezīme: Atbilst kanonam.