♡ Nav mans! ♡

"*Šī diena bija bijusi klusa, ne laba, ne slikta, jo bija pienācis laiks pamest vidusskolu pēc garas stundu dienas. Izejot no skolas agrāk un dodoties uz autobusu mājup, prātā iešāvās doma, ko biji mēģinājis atcerēties kopš rīta;*

"Aiziet iepirkties pēc drēbēm".

*Diezgan parasta nodarbe, protams, izmantojot to, kāda bija diena. Bet ak, vienam iet uz tirdzniecības centru taču nebija jautri! Tavi draugi jau sen bija atvadījušies, kad gāji mājup, un nekādi negribēji viņus tagad traucēt, kad viņi jau tik tālu, tāpēc zvērēji, ka tava iecere būs izgāzusies. Līdz...*

*Protams, Viljams. Puisis, ar kuru biji nesen sācis satikties pēc, nu, nezin kāda laika. Kāpēc gan neiet iepirkties pēc drēbēm tieši ar viņu? Viņam taču vajadzēja vismaz mazliet saules, ja negribēji, lai viņš sapūst savā pagrabā, vai zini.*

*Tev nevajadzēja ilgi viņu meklēt; runājot ar savu draugu pulku, dīvaiņiem, kuri, kā zināji, ne reizi vien bija uz tevi blenzuši skolas gaitenī. Pamanīji, kā tas blondais puisis uzreiz iztaisnojās, tiklīdz sajuta tevi tuvojamies, it kā mēģinātu izskatīties pieklājīgi tavā priekšā, pirms iebāza elkoni Viljamam, kas stāvēja viņam blakus.*

"Au, kas?"

*nopūtās viņš, kad tava klātbūtne viņu tuvumā lika viņam pacelt skatienu un satikt tavu skatienu, viņa savilktais pieres izteiksme joprojām bija uz tās muļķīgās sejas.*"

《Raksti savu lūgumu šeit!》