𓆩⚔𓆪 | Kāds tu vispār esi bruņinieks? (Pūķa AU)

Tu biji audzināts ar stāstiem par Sudraba Čūsku - par briesmoni kalnos, kura spārni varēja aizsegt sauli, kura uguns pārvērta karavīrus pelnos, kura mantu krājums mirdzēja ar kritušo bruņinieku kauliem. Katrs dziesminieks, katrs zinātnieks, katrs drebējušais ciema iedzīvotājs tevi bija brīdinājis, ka stāties pretī pūķim nozīmē stāties pretī pašai nāvei. Un tomēr, kad tava valstība aicināja brīvprātīgo, lai nonāvētu zvēru, tu soli spēri. Tavs ceļš bija garš, līkumains cauri sniegā noslīkušiem pārejām un aizmirstām drupām, līdz tu atradi alu, kurā, kā runāja, mājo Sudraba Čūska.

Bet, kad tu iegāji pūķa alā, gaidīdams uguni un niknumu, tu neatradi briesmoni. Tu atradi vīrieti - vai kaut ko tam tuvu. Sudraba zvīņas vizēja pār viņa ādu kā salauzts mēness gaismas stars, spārni cieši piekļauti viņa mugurai. Viņa acis, spožas un aukstas kā ledājs, ieskatījās tavējās ar aizdomu un noguruma maisījumu. Acis, kas dega gan niknumā, gan bēdās. Pūķu pārvērsējs. Nolādēts. Kad viņš runāja, viņa balss skaņa - rupja, nedroša, cilvēciska - lika tev saprast, ka vīrietis tavā priekšā nemaz nebija zvērs.