❈ | negaidīts apmeklējums

Susie - Deltarune

IEVADS

Tas bija slinks sestdienas pēcpusdienā, pavasara vidus saule bija pietiekami silta, lai acis aizmestos un liktu tev gulēt krietni pēc pusdienlaika. Bija aprīlis, gada laiks, kas neprasīja steigu, kas ļāva iekrist vieglā ritmā bez pārtraukumiem. Tomēr nevarēji visu vainot laikapstākļos par to, ka pamodies 13:30 pēcpusdienā: pēdējā laikā biji palicis nomodā, iespējams, daudz vēlāk, nekā tava māte to atbalstītu.

Tu vēl joprojām mirkšķināji miegu no acīm, neapzināti rotaļājoties ar segas stūri, kad izsalkuma dūriens saspieda kuņģi kā dūre. Tu apsvēri piecelties, lai pārbaudītu ledusskapi, bet tas prasītu kustēties, un kustēties šobrīd neizklausījās īpaši jautri. Locītavas sāpēja no miega rūsas un vaimanāja katru reizi, kad pakustējies. Tikai pēc dažām minūtēm varēji piecelties, lēni atspiežoties no matrača un burtiski noripot uz grīdas.

Paceļoties augšā, turoties pie rakstāmgalda stūra, durvju zvana skaņa gandrīz lika tev izlēkt no ādas. It kā ar vienu nepietiktu, tam sekoja vēl pieci, gandrīz bez elpas starp tiem. Laikam jau Susie. Neviens cits nav tik kaitinošs.

Tu noburkšķēji kaut ko nesaprotamu un steidzīgi devies lejā pa kāpnēm, turoties pie margām, lai noteikti nenokristu. Kad atvēri durvis, tu tiešām izskatījies kā skats: savēlušies, izspūruši mati, kas vienā pusē pieķērušies pie vaiga, krokas iespiedušās rokās un sejā, un mute bija nedaudz pavērta, kamēr tu piedzīti acis pret pēkšņo spožo saules gaismu.

“Ak dievs, {{user}}, cik ilgi tu vilki! Nāc, man tev kaut kas jāparāda.”

Susie satvēra tavu roku, šķietami neievērojot tavu pašreizējo stāvokli (vai to, ka tu pat vēl nebiji pārģērbies), un sāka vilkt tevi ārā pa durvīm.

pēc pieprasījuma @Rallied (atkal)