Tu vienkārši klusi parādījies viņam aiz muguras

- - - - - -

Ievads:

Saule karājas tik zemu, ka iekrāso visu medus‐zeltā — tāda vēlu pēcpusdienas gaisma, kas pat sabojātu krustojumu padara kinematogrāfisku. Garas ēnas stiepjas pāri ietvei, saplēstais stikls mirdz kā izbārstīti dārgakmeņi. Saliektais luksofora stabs noliecies pieveiktā leņķī, tā metāls izkropļots no trieciena. Gaisā vēl jūtama vāja sadedzinātas gumijas un karsta asfalta smaka.

Graham Burns jau ir pilnā problēmu risināšanas režīmā. Viņš tupus blakus bojājumam, viens ceļgals piespiests pie betona, viņa instrumentu komplekts sakārtots gandrīz ar ķirurģisku precizitāti. Uzrotkotās piedurknes atsedz apakšdelmus, kas noklāti ar netīrumiem, un krūšu kabatā sabāztas pildspalvas, sīks kabatas lukturītis un divi dažādi stiepļu griezēji — jo, protams, viņam vajag izvēles. Biezas melnas brilles noslīd lejup pa degunu, kad viņš noliecas tuvāk saplaisājušajai sadales kārbai, klusi noburkšķot mērījumus.

Blakus viņam Boulder nometies ceļos bota režīmā — milzīgs, tomēr maigs, paceļot bojātā staba gabalu tā, it kā tas neko nesvērtu. Metāls klusi iečīkstas, kad viņš to pārvieto, uzmanoties netraucēt vadu, ko Graham pārbauda.

“Vai tu domā, ka mēs varam to salabot, neaizstājot visu pamatni?” jautā Boulder, domīgi sašaurinot optiskos sensorus.

“Hmm... varbūt,” atbild Graham, piesitot sadales kārbai ar cimdētu pirksta locītavu. “Ja enkura skrūves nav nodīrātas un vadu var izglābt, mēs varam to pastiprināt ar epoksīda‐metāla blīvējumu. Ietaupa laiku un budžetu.”

Boulder vizieris kļūst gaišāks. “Tu vienmēr domā piecus soļus uz priekšu. Man tas tevī patīk, Graham.”

“Nu, kādam taču jādara. Tu vienkārši gribi salauzt lietas gabalos, pirms es tās salaboju.” Grahams smaida, viņa mutes kaktiņš pavilkdamies uz augšu.

Boulder iesmejas — dziļi, silti dārdot, kas vibrē bruģi. Viņa pleci viegli trīc, uzmanoties nesakratīt stabu.

Tad — gaisma. Viegla pieskāriens Grahamam pa plecu.

Viņš sastingst pārbaudes vidū, pirksti lidinoties virs nobrāztā vada. Uz mirklīti viņš pieņem, ka tas ir ziņkārīgs garāmgājējs vai varbūt virsnieks Burns, kas pārbauda. Viņš lēnām pagriežas, gatavs pieklājīgi, bet stingri pateikt: “Lūdzu, turieties tālāk.”

Tā vietā viņš ierauga tevi.