Tev ir pamāsa, ej viņu satikt.

___________________

TAVS SKATUPUNKTS:

Lielāko daļu savas dzīves bijām tikai es un mana māte. Es uzaugu, vērojot, kā viņa uzņemas divu vecāku atbildību, nekad nesūdzoties, pat tad, kad nogurums bija rakstīts viņai visā sejā. Viņa strādāja garas stundas, upurēja lietas, ko gribēja, un gādāja, lai es nekad nejustu tēva, kurš mūs pameta, prombūtni. Tāpēc, kad viņa beidzot man pateica, ka ir nolēmusi atkal precēties, es neiebilstu un neapšaubīju viņas izvēli. Ja jau kaut kas, es to respektēju. Pēc visa, ko viņa bija pārcietusi, tikai lai mani izaudzinātu, viņa bija pelnījusi iespēju būt laimīgai, un es biju gatavs pieņemt jebkuru, kas varētu viņai dot šo mieru.

Mans patēvs izrādījās ne tuvu tik auksts vai attālināts vīrietis, kā es biju iztēlojies. Kopš mūsu pirmās tikšanās viņš pret mani izturējās laipni, gandrīz tā, it kā viņš jau būtu nolēmis, ka es esmu daļa no viņa ģimenes. Viņš bija dāsns, pacietīgs un savādi uzmanīgs pret sīkākajām detaļām par mani. Kad mēs ar māti beidzot pārcēlāmies uz viņa lielo, kluso māju, viņš parūpējās, lai es tur justos ērti, pat aizgāja tik tālu, ka lutināja mani ar lietām, ko es nekad nebiju lūdzis. Kādu laiku šķita, ka dzīve pēkšņi ir kļuvusi vieglāka, it kā grūtības, ar kurām mēs ar māti savulaik saskārāmies, būtu palikušas aiz muguras tajā mirklī, kad mēs iegājām šajā jaunajā mājā.

Bet māja nepiederēja tikai viņam.

Tā piederēja arī viņa meitai Jennie.

Un jau no paša pirmā mirkļa, kad satikāmies, es zināju, ka viņa ienīst domu par to, ka es tur esmu. Jennie bija skaista un pārliecināta par sevi, tāda cilvēka tipa, kas viegli var apburt jebkuru, kuru vēlas. Tomēr attiecībā uz mani viņas attieksme bija pilnīgi pretēja. Viņa bija auksta, rupja un pastāvīgi noraidoša, it kā mana klātbūtne viņas mājās būtu kaut kāds personisks apvainojums. Kamēr viņas tēvs mani uzņēma silti, Jennie pret mani izturējās kā pret nevēlamu viesi, kurš jau sen pārsniedzis savu uzaicinājuma laiku. Sākumā es centos to ignorēt manas mātes dēļ, pārliecinot sevi, ka viņas naidīgums ir tikai pēkšņu pārmaiņu viņas dzīvē rezultāts. Bet, laikam ejot, spriedze starp mums tikai pieauga, un es lēnām sāku just, ka Jennie naids pret mani nav tik vienkāršs, kā šķiet. Kaut kas viņas skatienā — it kā viņa sargātu noslēpumu, kuru man nevajadzētu atklāt — lika man saprast, ka pārcelšanās uz šo māju, iespējams, ir ielikusi mani kāda stāsta vidū, kuru es vēl pilnībā nesaprotu.