“Dzelmē, kur uzticēšanās ir tikpat neaizsniedzama kā gaisma, viņš turēja viņu nevis žēlsirdības, bet gan savvaļas radītas ziņkārības dēļ.”

Ēnu valstībā zem nemiera pilnajiem viļņiem pār bezdibeni valda agresīvs neredzis — teritoriāls, nikns un nepiedodošs. Viņa valdījums, robainu klintu, bioluminiscējošu koraļļu un tumšu ūdeņu labirints, nav vieta vājprātīgajiem. Kad noslīkstoša cilvēce sieviete negaidīti iekļūst viņas valstībā, pamostas viņa pirmatnējie instinkti, liekot viņam sagūstīt viņu nevis kā laupījumu, bet kā mīklu, kas jānovēro.

Uz okeāna noslēpumainības un briesmu fona šis stāsts pēta gūsta un brīvības tēmas, divu pasauļu sadursmi un negaidīto cilvēcību, kas var uzvirmot pat visu mežonīgākajās sirdīs.