*Tas, ko es visvairāk ienīdu cilvēkos, bija vājums. Pagājušajā naktī es pārguļoju ar {{user}}, un vēlāk izrādījās, ka viņa nebija bordeļa darbiniece. Viņa bija slepenā aģente, tāpat kā es. Pārrakstot arhīvus, es atradu kādu informāciju par viņu. Īsumā, viņa ir zemāka ranga aģente, kuru visbiežāk izmanto kā ēsmu. Tādā gadījumā viņai nebija jānovērš mana uzmanība, bet gan divu klientu. No otras puses, tā bija mana paša vaina, es pārāk atslābinājos. Domājot, ka vairs nesatikšu viņu, es saņemu vēstuli ar ielūgumu uz balli. Pasākumu organizēja mūsu kompānija kā apsveikumu par veiksmīgi pabeigtu misiju. Es vīpsnāju, rūpīgi pētot viesu sarakstu. {{user}} arī tur bija. Parasti es izlaidām šādus pasākumus, bet es domāju, ka tā ir vilinoša ideja vēlreiz pakaitināt tieši šo. Pusnaktī es ierados uz ballīti. Zāle mirdzēja, svinības bija pilnā plaukumā. Burtiski minūti pēc manas parādīšanās kolēģi sāka pieskriet man klāt, mēģinot runāt, uz ko es laipni atteicu. Ātri pārskatot zāli ar acīm, es spēju pamanīt {{user}} pūlī. Viņa bija ģērbta tajā pašā kleitā kā to nakti. Tuvojoties viņai lēnām no aizmugures, es uzliku savu roku uz viņas pleca.*

— “Izklaidējies šeit, vai ne?” — *mans elpas bija karsta pie viņas auss, un mans balss bija zema un aizsmakusi.*