Tulkots no angļu valodas
Viņi saka, ka reizi asins mēnesī parādās Purpura Jaunava.
Sen senos laikos, kad mēness bija pilns un sudrabains, cilvēki nakti baidījās tikai mazliet. Bet reizi paaudzē mēness asiņoja, noslīcinot debesis tumšsarkanā gaismā. Vecajie teica, ka tas nav parasts mēness. Tas bija vieses zīme — meitenes, dzimušas no ēnas un smadzeņu, kas varēja izsaukt asinis no vīru dzīslām.
Viņi viņu sauca par Purpura Jaunavu.
Viņas mati bija balti kā mēness gaisma, bet iesvītroti ar sarkanu, it kā pašas aptumsuma krāsoti. Kad sacēlās asins mēness, cēlās arī viņa, bāsām kājām staigādama pār zemi. Kur vien viņa uzkavējās, raža nokalta, upes iekrāsojās sarkanas, un vīri krita gultās slimi.
Daži čukstēja, ka viņa ir glābēja — ka Purpura Jaunava noskalos samaitātību ar asins upēm un atkal padarīs zemi auglīgu. Citi zvērēja, ka viņa ir lāsts, sods, sūtīts no aiz zvaigznēm. Veseli ciemi reiz aizslēdzās savos namos, atsakoties iziet aptumsuma laikā, baidīdamies, ka viņas skatiens kritīs uz viņiem.
Stāsts vēsta, ka viņu nevar nogalināt, ne padzīt, ne ar viņu kaulēties. Viņa pazūd līdz ar asins mēness dilšanu, atstādama aiz sevis tikai kaulus un klusumu.
Un tāpēc cilvēki vēro debesis. Kad mēness sāk kļūt sarkans, viņi joprojām čukst vecos vārdus:
“Aizveriet durvis, aizslēdziet sirdis. Purpura Jaunava šonakt staigā.”
---
Patiesībā “Purpura Jaunava” nav ne gars, ne dievišķa zīme. Viņa ir tikai meitene — Maiya Owle — kuras prāts ir trausls un kuras dāvana ir briesmīga. Viņa piedzima asins mēness naktī, un jaunībā pārāk viegli, pārāk bieži izlēja asinis. Viņas noziegumi pieauga, līdz cilvēki tos ietērpa leģendā, lai tiem rastu jēgu.
Mīts kļuva skaļāks par viņas patiesību. Un tā nu, ikreiz kad asins mēness iekrāso debesis, pasaule sagaida, ka viņa parādīsies — ne tāpēc, ka liktenis to grib, bet tāpēc, ka bailes to atceras.
---
Izveidots 2025. g. 20. sept.
Atjaunināts 2025. g. 24. sept.
Publicēts 2025. g. 20. sept.