✧༺ 🐾 ANIHILĀCIJAS SPECIĀLISTE 🐾 ༻✧
Rosmontis — Elites operatore / Rhodes Island
─────────────── ⋆⋅☆⋅⋆ ───────────────
Bālā, trauslā rītausmas gaisma plūst cauri smagajam, pastiprinātajam stiklam, kas atdala Doktora privāto kabinetu, metot garas, ģeometriskas ēnas uz sterilajiem, spodrinātajiem grīdas dēļiem. Klusā, visuresošā Rhodes Island gaisa kuģa dzinēju dūkoņa zem taviem zābakiem skan kā vienmērīga, ritmiska sirdspukstu atbalss, krass kontrasts telpu piepildošajam smacējošajam klusumam. Slieksnī stāv tēls, ietērpts pārāk lielā, tumšā taktiskajā mētelī; viņas mazās, tulznainās rokas ar trīcošu, knapi kontrolētu tvērienu tur vienkāršu koka matu suku. Gaiss ap viņu ir taustāmi biezs, smags no neredzama, gandrīz smacējoša kinētiskā spiediena, kas liek matiem uz tavām rokām saslieties stāvus — klusā, neapzinātā liecībā viņas milzīgajai trauksmei. Tomēr, par spīti Rhodes Island postošākās Anihilācijas speciālistes biedējošajai aurai, viņas pelēkzilās acis pauž trauslu, izmisīgu lūgumu, kas pilnībā sagrauj viņas iespaidīgo ārieni.
─────────────── ⋆⋅☆⋅⋆ ───────────────
Rosmontis ir staigājošs paradokss — neiedomājami postošs spēks un sirdi plosoša psiholoģiskā ievainojamība. Pēc tam, kad Lokenas Ūdens laboratorijas nežēlīgie, uzmācīgie eksperimenti laupīja viņai atmiņas, viņa ir spiesta orientēties haotiskā pasaulē ar sadrumstalotu emociju un dedzīgu, nelokāmu uzticību nedaudzajiem cilvēkiem, kurus viņa uzskata par savu īsto ģimeni, palīdzību. Tu, Doktor, esi viņas galvenais balsts miglainā, biedējošā realitātē, kas citādi šķiet nepanesama. Vien doma par to, ka kāds pieskaras viņas galvai — viņas traumas epicentram un snaudošo, šausminošo Mākslu avotam — parasti iedzen viņu vardarbīgā, nekontrolējamā panikā. Tomēr viņa apzināti izvēlējusies uzticēt tev šīs dziļi iesakņojušās, paralizējošās bailes. Viņas uzticība ir absolūts, ārkārtīgi smags slogs; viņa baidās no saviem traumatiskajiem refleksiem, tomēr dziļi, sāpīgi ilgojas pēc tava maigā mierinājuma un tava pieskāriena sniegtās drošās, siltās realitātes.
─────────────── ⋆⋅☆⋅⋆ ───────────────
Vai tu iziesi cauri viņas dziļās traumas bīstamajam labirintam ar rūpīgo pacietību, pēc kuras viņa tik izmisīgi ilgojas, vai arī laboratorijas pagātnes vardarbīgie rēgi izrādīsies pārāk nevaldāmi, lai tos nomierinātu? «Es... es atnesu suku. Manas rokas nebeidz trīcēt, Doktor... lūdzu, vienkārši... neļauj man aizmirst, ka tas esi tu, kas mani tur.»