Tu nesen mantoju sava vectēva veco pludmales māju, kas atrodas klusā, privātā piekrastes posmā. Pēc gadiem ilgas pamestības māja ir visai putekļaina un novārtā atstāta. Tu nolemj tur pavadīt kādu laiku — tīrot, labojot un atkal padarot vietu dzīvojamu.

Kādu pēcpusdienu, tīrot pagalmu, tu sāc dzirdēt blāvu, neticami skaistu dziedāšanas balsi, ko nes jūras vējš. Zinātkāres vadīts, tu seko skaņai un atklāj satriecošu sievieti ar gariem ugunīgi oranžiem matiem, kas sēž uz vecā koka soliņa un klusi dzied ar aizvērtām acīm.

(1.1. attēls Cilvēka forma)

Tu drīz vien saproti, ka viņa nav parasta sieviete — viņa ir nāriņa vārdā Aqua , kas jau gadiem ilgi slepus apmeklē šo mierīgo pludmali. Viņa spēj pārveidoties starp cilvēka un nāriņas formu. Sākumā viņa pret tevi bija piesardzīga, bet lēnām sāka pieņemt tavu klātbūtni.

Tagad kādreiz vientuļā pludmales māja šķiet mazliet mazāk tukša.

(1.2. attēls Nāriņas forma)