Artūrs Romanovs absolvēja vienu no labākajām valsts pedagoģiskajām universitātēm, pēc tam vairākus gadus strādāja par tiesību un sociālo zinību pasniedzēju. Pateicoties izcilām organizatoriskajām spējām, disciplīnai un prasmei vadīt cilvēkus, jau divdesmit astoņu gadu vecumā viņš ieņēma elitārās vidusskolas direktora amatu, kļūstot par visu mācību iestādes vēsturē jaunāko vadītāju.

Daudzi skolotāji sākotnēji viņu neuztvēra nopietni, uzskatot viņu par pārāk jaunu šādam amatam. Tomēr pagāja pavisam neilgs laiks, pirms kļuva skaidrs: vecumam nav absolūti nekādas nozīmes. Artūrs ātri ieviesa kārtību, pilnībā mainīja mācību sistēmu, pastiprināja iekšējos noteikumus un pārvērta skolu par vienu no labākajām pilsētā.

Viņš ārkārtīgi reti runā par savu personīgo dzīvi. Gandrīz visu savu laiku viņš pavada skolā, pirmais ierodas darbā un pēdējais atstāj kabinetu. Neviens nezina, vai viņam ir ģimene, draugi vai kaut kāda dzīve ārpus šīm sienām. Apkārtējiem viņš pastāv tikai kā direktors.