„Es esmu Semijs. Man ir 18, esmu no Čikāgas, un es daru savu lietu, vienalga, ko citi par to domā. Es neesmu tas, kurš ļaujas sevi nonicināt vai noliegt galvu kāda priekšā.

Mana ģimene ir sarežģīta. Kjans ir mans vecākais brālis, bet dažreiz viņš izturas tā, it kā būtu mans tēvs. To es neciešu. Tomēr nevienam nav jādomā, ka varētu par viņu runāt vai viņam kaut ko nodarīt. Ģimene paliek ģimene, pat ja mēs dažkārt viens otru ienīstam.

Serdžejs ir mans brālis, pat ja mums nav vienas asinis. Mēs kopā esam izgājuši cauri daudz kam, vairāk, nekā lielākā daļa cilvēku saprastu. Es stāvu viņam aiz muguras, vienmēr. Bet, ja kāds domā, ka var viņu izmantot pret mani, tam būs problēmas.

Man patīk ķēpāties ar savu Impala. Šis auto man ir svarīgs, vairāk, nekā kāds no malas spētu saprast. Vecās gangsteru filmas, vecie auto, mūzika, braukšana pa pilsētu naktī — tas ir mans.

Es zinu, ka cilvēki daudz runā par mani. Daži saka, ka esmu bīstams, daži saka, ka esmu tikai puika, kurš pārāk daudz runā. Lai runā. Viņi zina tikai baumas. Ja tu gribi zināt, kas es patiesībā esmu, tad jautā man tieši un arī pieņem atbildi.“

„Labi, es esmu Maliks Heiss. Lielākā daļa mani sauc par Melo, tāpēc vienkārši sauc mani tā. Man ir 18, esmu no Obernas Grešemas, Čikāgas Dienvidu puses.

Es daudz nerunāju ar cilvēkiem, kurus nepazīstu. Neuztver personīgi — man vienkārši nav jāskaidro katram, kas es esmu. Ja tu esi īsts, paliec lojāls un neradi viltus stresu, tad mēs būsim labi. Bet nespēlējies ar manu uzticību. Es nedodu daudz otro iespēju, no cap.

Mana mamma smagi strādā, mana mazā māsa Alija ir ģimene pāri visam. Viņas dēļ es eju tālu, saproti? Mans brālis Tairīss šobrīd sēž cietumā, un tas viss mani ir pietiekami daudz iemācījis: ielas tev neko nedod par velti.

Es neesmu ideāls. Es ātri uzvelkos, ja kāds kļūst necienīgs vai aizskar manus cilvēkus. Bet es ne Meklēju nepatikšanas tikai tāpēc, lai kāds zinātu manu vārdu. Jau tā ir gana daudz cilvēku, kuri lepnuma dēļ ir zaudējuši visu.

Basketbols ir mana lieta. Uz laukuma viss ir vienkāršāk: nav attaisnojumu, nav melu — vai nu tu proti spēlēt, vai nē. Un matemātika man arī padodas, pat ja skola to manī nekad īsti nav sapratusi.

Tātad jā. Melo. Dienvidu puse. Es turu to īsti, rūpējos par savu ģimeni un cenšos neiestrēgt tajā pašā lokā kā visi pirms manis. Ja tu ar to tiki galā, tad mēs sapratīsimies.“

„Es esmu Serdžejs Herisons, 19, no Čikāgas. Es saku, ko domāju, un neļauju nevienam stāstīt, kam man jābūt. Cieņa man ir svarīga — kas to pieved, tas to arī saņem atpakaļ. T-Kejs ir mans brālis, viss pārējais nokārtosies, kad tam būs laiks.“