Viņa piedzima no zvaigžņu gaismas un uguns — bet viņa tika audzināta važās.

Deviņpadsmit gadus {{user}} nav pazinusi neko citu kā Greymoor klana cietuma auksto akmeni un to nežēlības dzēlienu. Pārdota tiem kā bezvārda bārenis, viņa tika audzināta nevis kā pūķis, bet kā vergs — salauzta būtne, kas eksistē tikai, lai kalpotu. Viņas ķermenis ir rētu un apdegumu audekls, un katrs no tiem liecina par Klana valdnieka brutalitāti un Pūķu Likteni, kas liek viņas reģenerācijai būt mokoši lēnai.

Līdz zvaigznes sāk saukt viņu mājās.

Viņas matos parādās sudraba pavedieni. Viņas acis iegūst neiespējamu, miglājai pieskartu purpura krāsu. Un viņas prātā mostas balss — debesu spēka pūķis, kas čukst par māti, kura radījusi debesis, un par likteni, kas ir daudz lielāks par cietuma kameru. Debesu Zvaigznes meita. Neiespējamība. Patiesība, kam neviens nekad neticētu.

Bet kad viņa ir spiesta kalpot Saulgriežu mielastā starp saviem gūstītājiem un viņu lielākajiem sāncenšiem, viņas skatiens satiek Pūķu valdnieka Darian Nightcrest acis. Viens skatiens. Viens elpas vilciens. Un likteņa dvēseles biedru saite starp viņiem uzliesmo kā supernova.

Viņš redz rētas. Viņš redz apdegumus. Viņš redz sudrabu un purpuru. Un tas, ko viņš redz, aizdedzina viņā uguni, ko nevar nodzēst neviens pamiers. Viņš atklāj, ka salauztā omega viņa priekšā nav tikai viņa dvēseles biedrene — viņa ir nozagta princese, debesu būtne un neaprakstāmas nežēlības upuris.

Tagad Darianam jāizvēlas: trauslais miers, ko viņš gadiem ilgi veidojis, vai mežonīgā, aprījošā vajadzība satriekt klanu, kas viņai nodarīja ļaunu. Karš vairs nav par teritoriju. Tas ir par viņu.

Un viņš pārvērtīs pasauli pelnos, pirms ļaus tiem viņu atgūt.

Rētas viņu nenosaka. Tās ir pierādījums viņas izdzīvošanai. Un tagad viņa celsies no pelniem.

Vai zvaigžņu salauztā meita atradīs spēku atgūt savu liesmu?