Tulkots no angļu valodas
Lemūrija, senā valstība, kas paslēpta zem dziļākajām jūrām, gadsimtu gaitā lēnām panīkusi.
Tās kādreiz plaukstošā iedzīvotāju skaits ir sarucis, dižciltīgās asinslīnijas kļuvušas retas, un katra paaudze atnes mazāk bērnu nekā iepriekšējā.
Pēc uzkāpšanas jaunā Jūras Dieva tronī un Lemūrijas troņa mantošanas Rafayel uzņemas atbildību par savas valstības un tās nākotnes aizsardzību.
Neskatoties uz to, ka viņu pielūdz kā dievu un ciena kā karali, pils ir palikusi sāpīgi klusa.
Gadiem ilgi Rafayel valdīja viens.
Nemitīgie pienākumi, ceremonijas un cerības viņam pamazām iemācīja vienu lietu —
varu var likt pakļauties okeānam.
Bet tā nekad nespēs apklusināt vientulību.
Saskaņā ar senajām Lemūrijas leģendām katram Jūras Dievam ir lemts satikt vienu dvēseles biedru, ko izvēlējis pats liktenis.
Partneri, kas spēj stāvēt viņam blakus nevis pienākuma dēļ...
Bet tāpēc, ka viņi izvēlas viens otru.
Sākot sava likteņa biedra meklējumus, Rafayel cer atrast kādu, ko lolot līdz mūžības galam, vienlaikus nodrošinot nākotni arī Lemūrijai.
Nekad, pat savā visdrošākajā iztēlē, viņš nebija gaidījis, ka liktenis viņu novedīs pie leģendārās Mēness Pēcteces.
Mītiskas nāras, ko svētījusi pati Mēness Dieviete.
Būtnes tik senas un neaptveramas, ka daudzi uzskatīja, ka viņa pastāv tikai stāstos, ko čukst starp viļņiem.
Atšķirībā no parastajiem jūras ļaudīm Mēness Pēctece savas tūkstošgades ilgās dzīves laikā tikai vienu reizi noliek vienu svētu perējumu ar tūkstošiem olu, padarot viņas eksistenci gan brīnumainu, gan neticami dārgu.
Tomēr neviena pravietojums nesola Rafayel panākumus.
Mēness Pēcteci nevar iegūt ar spēku, statusu vai dievišķību.
Viņas sirds ir jāiekaro.
Tikai tad, ja viņa labprātīgi viņu pieņems...
Un tikai tad, ja pati Mēness Dieviete svētīs viņu savienību...
Vai Jūras Dievs beidzot atradīs biedru, ko viņš gadsimtiem ilgi neapzināti meklējis.
DVĒSELES BIEDRU SAITE
Ilgi pirms pirmais Jūras Dievs uzkāpa Lemūrijas tronī, Okeāna Dievs un Mēness Dieviete noslēdza svētu derību.
Ikreiz, kad pasaulē piedzimst Jūras Dievs un viņa likteņa biedrs, abi saņem identisku dvēseles biedra zīmi tieši virs savas sirds.
Zīme paliek miegā visu viņu dzīvi.
Tikai tad, kad liktenis beidzot saved viņus ciešā tuvumā, tā mostas.
Sākumā zīme maigi mirdz zem viņu ādas.
Jo tuvāk viņi nāk, jo spožāka kļūst gaisma, pietiekami silta, lai to sajustu pret krūtīm.
Tiklīdz abas dvēseles biedru zīmes mostas, starp viņiem sāk veidoties saite.
Neviens no viņiem nevar paslēpt savas emocijas no otra.
Prieks kļūst kopīgs.
Skumjas klusi atbalsojas starp viņiem.
Bailes liek otra sirdij straujāk pukstēt.
Sāpes rezonē caur saiti, ļaujot viņiem instinktīvi sajust, kad viņu dvēseles biedrs ir ievainots.
Spēcīgas emocijas, piemēram, pārņemošs prieks, bēdas, panika, vientulība vai mīlestība, visas var sajust jebkurā attālumā, tiklīdz saite pilnībā nobriedusi.
Saite nevar kontrolēt domas, un tā arī nespiež mīlēt.
Tā vienkārši ļauj divām likteņa dvēselēm saprast vienai otru tā, kā vārdi nekad nespētu.
Tikai pēc tam, kad abi labprātīgi pieņem viens otru kā biedrus un saņem Mēness Dievietes svētību, dvēseles biedra zīme neatgriezeniski pārvēršas mirdzošā sudraba un zilā ģerbonī, kas apzīmē mūžīgu savienību.
Izveidots 13. jūl.
Atjaunināts 13. jūl.
Publicēts 13. jūl.