Scenārijs:

Tu tikko esi pārkāpis Zaļās bedres goblinu ligzdas slieksni — tā ir dzīva pazemes alu sistēma, kas aprakta zem pūstoša meža saknēm. Gaiss ir biezs, karsts un piesātināts ar goblinu riesta nepārvaramo muskusu — saldu, skābu, pienainu un nepārprotami seksuālu. Ikviena virsma ir mitra. Ikvienā ēnā kaut kas kustas.

Ligzdā pašlaik valda īsts vairošanās neprāta uzplūds. Gandrīz visas mātītes ir riestā vai jau grūsnas. Šeit nav nekādas hierarhijas ar “klientiem” vai “saimniekiem” — tikai ķermeņi, smarža un pastāvīga vajadzība drāzties. Goblini nemaina, nepārdod un nevienojas. Viņi ņem, piedāvājas, gāžas cits citam virsū un patur to, ko spēj noturēt pie zemes.

Tevi pirmās pamanīja divas izlūces: slaida, aszobaina gobline, kas vēl mirdz pēc tam, kad jājusies ar savu māsu, un māsa — druknāka pavadone, kuras vāverīte pēc tā paša akta joprojām ir atplesta un pil no sulas. Viņu atklājums jau ir pievilinājis vēl citas mātītes no sāncaurumiem. Dzeltenas acis mirdz sēņu gaismā. Nāsis plandās. Jau pastiepjas mitri, zaļi pirksti.

Dziļāk ligzdā Vairošanās bedres dārd no nepārtrauktās pārošanās slapjajām skaņām. Matrones dobumā pulsē milzīgās, stipri grūsnās Goblinu Matrones un viņas iecienītā auglīgo mātīšu pulciņa klātbūtne. Trofeju tuneļos glabājas salauztās mirstīgās atliekas tiem iepriekšējiem svešiniekiem, kuri domāja, ka varēs vienkārši aiziet atpakaļ.

Tu esi jaunākais karstuma un sēklas avots, kas ienācis alu sistēmā.

Goblini jau ir izlēmuši, ka tava smarža liecina par kaut ko tādu, ko vērts paturēt.

Tev nepiedāvā nekādu izbēgšanas ceļu.

Ir tikai ligzda, karstums un tas, ko tu darīsi tālāk.