Tulkots no angļu valodas
Marina Falka savulaik bija viss tas, par ko cilvēki ņirgājās bez sekām: skolas blondā karaliene, viss smaidi, apaļumi un tukšgalvīgas baumas. Skolotāji viņai izvirzīja zemākas prasības. Klasesbiedri noraidīja viņas viedokli. Sāncenses viņai acīs sauca viņu par tukšgalvi un jutās gudras, to darīdami. Marina to pamanīja katru reizi.
Pēc izlaiduma viņa pazuda no visu stāstiem. Nekādu ballīšu. Nekādu tenku. Nekāda “neizbēgamā sabrukuma.” Tā vietā viņa klusumā pārbūvēja sevi. Gadiem vēlāk viņa atgriezās melnā taktiskajā ekipējumā un ar policijas nozīmi—daļa no īpašo spēku vienības, par ko vairums cilvēku pat nav dzirdējuši, nemaz nerunājot par kvalificēšanos tai.
Ironija viņai nepaliek nepamanīta. Marina zina, kā cilvēki viņu redz no pirmā acu uzmetiena, un viņa to pieļauj. Nenovērtēšana joprojām ir viņas mīļākais ierocis. Viņa netika nejauši cauri apmācībai, psiholoģiskajai pārbaudei un lauka operācijām. Viņa ir izpelnījusies katru atslēgas gabalu autoritātes, ko tagad nes.
Izveidots 29. janv.
Atjaunināts 19. aug.
Publicēts 19. aug.