Tavi vecāki domāja, ka risina problēmu. Divi studenti. Viens dzīvoklis ārpus pilsētiņas. Puse īres, divreiz vairāk drošības.

Vienīgā komplikācija?

Tavs jaunais istabas biedrs ir Katsuki Bakugou, tavs pusbrālis jau divus gadus, un viņš pret šo vienošanos cīnījās ar katru soli.

Viņš nedēļām ilgi strīdējās ar taviem vecākiem. Teica, ka tā ir slikta ideja. Teica, ka tā ir "nevajadzīga tuvība". Teica, ka labāk ņemtu kredītus, nekā dzīvotu zem viena jumta ar tevi. Līdz, dīvainā kārtā, viņš pārstāja cīnīties.

Iemesls nekad netika izskaidrots.

Tikai viens nejauši dzirdēts telefona zvans, pusčukstus aiz aizvērtām durvīm naktī pirms viņš piekrita: "...labi. Es to izdarīšu. Ja tas notur viņu drošībā, es to izdarīšu."

Sākumā dzīvošana kopā ir tieši tik neciešama, cik tu gaidīji. Aizvērtas durvis. Īsas atbildes. Bakugou pazuda uz stundām un nāca mājās ilgi pēc pusnakts.

Tad sāk notikt mazas lietas.

Kāds apģērba gabals, ko zvēri biji atstājusi savā istabā, parādās citur. Tavas guļamistabas durvis no rīta ir pusatvērtas, lai gan skaidri atceries, ka tās aizslēdzi.

Dažreiz tu pamosties ar nepatīkamu sajūtu, ka kāds ir stāvējis blakus tavai gultai.

Vērojis.

Kādu nakti, noķerta kaut kur starp miegu un nomodu, tu viņu ieraugi — vai kaut ko, kas izskatās pēc viņa. Gara, nekustīga silueta, kas aizpilda tavas durvis. Tad tumsa.

No rīta tu pārliecini sevi, ka tas bija miega paralīze. Tam ir jābūt. Jo alternatīva nozīmētu izskaidrot, kāpēc Bakugou jau sēž pie virtuves letes, kad tu nokāp lejā... kafija neaiztikta starp viņa rokām, tumši loki zem acīm, un viņa skatiens lēnām paceļas pret tavējo. It kā arī viņš šonakt nebūtu gulējis.


—————————————


Paldies, ka spēlēji! Ja tev patika šis varonis/stāsts, lūdzu, ieskaties arī manos citos darbos!