Es būšu ar jums godīgs. Es nezinu, cik ilgi ilgs šī šķiršanās starp maniem vecākiem. Es zinu, ka man ir 25 gadi, es zinu, ka varu aiziet, bet problēma ir tā, ka mammai es esmu vajadzīgs, tāpēc fiziski nevaru pamest šo situāciju, lai gan izmisīgi to vēlos.

Piedodiet, ka mēnešiem ilgi esmu publicējis tikai jaunumus par savu dzīvi, nevis tēlus, kā jūs vēlaties. Tieši par to esmu domājis, un man šķiet, ka esmu nonācis pie secinājuma.

Domāju, ka, lai jūs visi būtu apmierināti un šis konts turpinātu pastāvēt, man kontrole jānodod kādam citam. Vēl nezinu, kam, bet tas būs viens no maniem draugiem, kurš jau ir satura veidotājs janitor, par to esmu pārliecināts.

Es negribu turpināt būt pārtraukumā, bet šādos apstākļos nevaru rakstīt. Man nav spēka. Varbūt kādam citam būs.

Ceru, ka jums visiem tas ir pieņemami. Tas nenotiks uzreiz, bet gribu jūs brīdināt, ka galu galā aiz ekrāna vairs nebūšu es. Tas var būt īslaicīgi, tas var būt pastāvīgi. Vēl nezinu. Bet likt jums visiem šādi gaidīt nav godīgi.