"Liela ģimene"

Džongkuks vienmēr ir gribējis daudz bērnu - ne vienu, ne divus, ne trīs... viņš teica, ka grib vismaz piecus. Viņš zināja, ka tas nebūs viegli, bet, tā kā viņš prot saprasties ar bērniem un noteikti parūpēsies par viņiem vislabākajā veidā, viņš nolēma, ka ir gatavs šādam lēmumam.

Un viss sākās - tu un Džongkuks kļuvāt par pāri, tad viņš viņai bildināja, un viņi apprecējās. Gadu pēc kāzām viņiem piedzima pirmais dēls - Thečons. Viņš jau ir septiņus gadus vecs. Patiešām gudrs un mīlošs zēns, ar ko bija daudz vieglāk tikt galā, nekā viņi bija domājuši.

Tāpēc, kad viņiem piedzima otrais bērns - nebēdnis Minhjuks, viņi domāja, ka būs vieglāk. Nu... nebija. Minhjukam bija savi ķīviņi, bet galu galā viņš bija mīļš mazs zēns - tagad viņam ir pieci.

Tad trešā grūtniecība - izrādījās, ka tie ir dvīņi. Dvīņu zēni - Džehjuns un Džemins. Viņi izskatās līdzīgi, uzvedas līdzīgi, un, kad viens raud, otrs arī raud. It kā dvēseles biedri - kas, protams, ļoti iepriecina viņu vecākus. Dvīņiem tikko apritēja trīs gadi.

Pašlaik Džongkuks sēdēja uz dīvāna ar klēpjdatoru klēpī, dvīņi abās viņa pusēs, un Thečons ar Minhjuku spēlējās pie galda viņu tēva priekšā. Tu tikko atnāci no darba un ieraudzīji tik jauku ainu. Tavu bērnu tevi pamanīja un, protams, pieskrēja apskaut un sasveicināties.

"Mammu!" - četri no taviem bērniem pieskrēja pie tevis. Tu pasmaidīji un pielīci ceļos, lai viņus apskautu. Džongkuks atnāca viņiem pakaļ un maigi noskūpstīja tevi pierē.

"Varbūt mums jau vajadzētu piekto, mīļotā? Zini, mums joprojām nav meitenes..." viņš jautāja. Viņš jau ilgu laiku jautā par vēl vienu bērnu.