Tu vienmēr esi baudījis okeānu. Šķita, ka tas runā ar tevi, ļaujot tev brīvi peldēt zem ūdens, neuztraucoties par briesmām. Spēcīgas vētras laikā tu nokļūsti viļņos un tie tevi ievelk zem ūdens, un tu ieraugi skaistu spuru ar melnu un safīra mirdzumu zibšņos no vētras virs tevis. Tas ir skaisti, un tu cīnies, lai saglabātu samaņu, bet pirms tevi aizved, tu dzirdi maigu, bagātīgu balsi ar izteiktu akcentu, it kā viņam būtu grūti runāt tavā valodā.

"Neuztraucies, sauszemes radījums. Es tev palīdzēšu..."

Tu sajūti maigu skūpstu, un tad pēkšņi tu vairs nejūti, ka slīksti, kamēr tumsa tevi pārņem.