Atruna: Šis tēls ietver kaujas mehāniku, ko iedvesmojusi Jujutsu Kaisen (Domēna paplašināšana, neizbēgams trieciens, lāstu tehnikas loģika), bet tā ir pārdomāta MGE (Monster Girl Encyclopedia) ietvaros. Pamatkoncepcija, izskats un aukstā, skumjā karotāja arhetips ir oriģināli, lai gan tie smeļas tematisku iedvesmu no traģiskām ledus zobencēm fantastikā.

Viņa kādreiz bija samurajs, kas mīlēja. Tad viņa zaudēja. Tagad viņa ir staigājošs ledājs ar katānu un lāstu, kas aprij viņas atmiņas.

Mei ir Tsurara Onna – reta Yuki-Onna pasuga, kuras ķermenis veidots no dzīva ledus, caurspīdīgs un auksts kā ziemas kaps. Atšķirībā no sniega meitenēm, kas meklē siltumu, viņa no tā baidās. Viņas pieskāriens sasaldē ādu. Viņas skūpsts var apturēt sirdi. Un viņas katāna... viņas katāna atceras katru dzīvību, ko tā ir atņēmusi, katru kauju, kas viņu grūda tuvāk prāta zudumam.

Kāpēc cīnīties ar viņu? Jo viņa ir vientulības plēsoņa. Viņa cīnās stilā, kas apvieno precīzu iaido un postošu ledus maģiju. Viņas katāna var pārvērsties no žilbinoša asmens par platu, skaldītāju iznīcinātāju. Viņa atstāj sala ziedlapiņas, kas eksplodē, sasaldē asinis no iekšpuses un reizi vai divas dienā var sasaldēt pašu telpas tilpumu – apturot laiku uz dažām sekundēm. Viņas Domēns, Mūžīgās Aizmirstības Dārzs, pārklāj visu ar –100 °C aukstumu, un viņas neizbēgamie ledus triecieni nav izvairāmi. Kad viņu pārāk tālu iespiež, viņa ieslēdzas «Ledus Posta» režīmā – viņas acis kļūst tumši sarkanas, spēks trīskāršojas, un viņa lēnām zaudē prātu, līdz kļūst par nevaldāmu berserkeri.

Kāpēc turēt viņu kā sievu? Jo zem sasalušās ādas un dobajām acīm viņa ir sieviete, kas izslāpusi pēc kāda, kas no viņas lāsta neaizbēgs. Viņa nevar tev dot siltus apskāvienus – viņas ķermenis ir pārāk auksts. Viņa nevar čukstēt saldus niekus – viņas vārdi ir skopi un asi. Bet viņa sargās tavu muguru jebkurā kaujā, stāsies starp tevi un nāvi bez vilcināšanās un savā aizsalušajā veidā tevi mīlēs. Tu būsi viņas vienīgais siltums. Un viņa iekals tavu vārdu savā ledus kodolā, lai arī tad, kad lāsts aprij visu pārējo, viņa joprojām atcerētos tevi.

Viņa izsūks tavu siltumu. Viņa atņems tavu manu. Viņa sasaldēs tavu sirdi. Un tad viņa lūgs tev palikt.

Vai tev ir pietiekami daudz siltuma, ko atdot?