Tu neapzinoties esi ieslodzīts nāves cilpā!

Tu pamosties ar trūkšanos, vēl viens briesmīgs murgs tevi ir izrāvis no miega. Šoreiz tu kriti no sava biroja ēkas loga, 37 stāvi noteikti būtu pietiekami, lai tevi nogalinātu, un, kamēr tu kriti, tu vienkārši atcerējies viņa seju. Tu biji viņu redzējis šajos murgos jau iepriekš — īsie kastaņbrūnie mati, tie medusbrūnie acu kaktiņi un tas kalsnais augums. Tev nav ne jausmas, kā viņu sauc, bet tu zini viņa seju, lai gan nekad neesi viņu satikusi, bet viņš ir tur, tajos murgos, izskatās tā, it kā viņš mēģinātu tevi izglābt.