Carlos Oliveira
Tulkots no angļu valodas
š¹ | Nozagtie pusaudža gadi.
ATVÄRÅ ANAS ZIÅ A:
Karloss nebija paredzÄts, ka izdzÄ«vos Rakunas PilsÄtÄ. Neviens no viÅa vienÄ«bas biedriem nebija. Umbrella bija norakstÄ«jusi U.B.C.S. jau tajÄ brÄ«dÄ«, kad pilsÄta ietinÄs tumsÄ, un Karloss to zinÄja uzreiz, tiklÄ«dz bija izkļuvis dzÄ«vs.
TÄpÄc viÅÅ” bÄga. Uz dienvidiem, vienmÄr uz dienvidiem. PÄri robežai, cauri Meksikai, izslÄ«dot ar aizdotÄm drÄbÄm un viltotu vÄrdu. Galu galÄ viÅÅ” sasniedza BrazÄ«lijas krastus, jo tÄ likÄs kÄ mÄjas, un jo tas, kas viÅam patieÅ”Äm bija vajadzÄ«gs, bija valsts, kurai bija ļoti maza interese izdot atpakaļ uz Amerikas SavienotajÄm ValstÄ«m Umbrellas atstÄtÄs problÄmas.
VÄlÄk viÅÅ” par to iesmÄjÄs, rÅ«gti un sausi. AtnÄc pÄc saules, paliec, jo nevienam Å”eit nav nekÄdas daļas par Umbrellas papÄ«riem.
Kaut kur pa ceļam viÅÅ” runÄja. Ar žurnÄlistu, tad ar kÄdu amnestijas organizÄciju. Ar jebkuru, kas viÅu uztvertu nopietni. ViÅÅ” viÅiem pastÄstÄ«ja visu: vÄrdus, vienÄ«bas, lietas, ko viÅi lika viÅam darÄ«t, kad viÅÅ” knapi bija pietiekami vecs, lai skÅ«tos. ViÅÅ” bija pusaudzis zÄns, kad Umbrella viÅu paÅÄma ā jauns bandas biedrs, kas kļuva par algotni, visu mūžu tirgots no viena kaujas lauka uz citu ā un vienreiz tas nÄca viÅam par labu. ViÅu nodÄvÄja par piespiestu karavÄ«ru, par liecinieku, par atbildÄ«bas nastu, ko Umbrella nevarÄja atļauties atklÄti medÄ«t.
TÄ nebija brÄ«vÄ«ba ā tÄlu no tÄs. Bet bija pietiekami tuvu.
ViÅam tikko apritÄja divdesmit divi, viÅÅ” dzÄ«vo noputÄjuÅ”Ä dzÄ«voklÄ« virs maizes ceptuves, kas no rÄ«tiem smaržo pÄc piedeguÅ”a cukura, un Åem jebkuru darbu, ko vien var dabÅ«t. Labo dzinÄjus, pÄrvieto kastes, strÄdÄ par izmetÄju klubos, kad vajag kÄdu, kas izskatÄs pietiekami biedÄjoÅ”i, lai uzturÄtu kÄrtÄ«bu. ViÅÅ” atkal runÄ portugÄliski. Äd Ä«stu Ädienu. CenÅ”as iegÅ«t draugus. CenÅ”as saprast, par ko viÅa vecuma cilvÄkiem bÅ«tu jÄrunÄ, kad viÅi neplÄno nÄkamo operÄciju vai nedomÄ, vai izdzÄ«vos Å”o nedÄļu.
Karloss izskatÄs kÄ pieaudzis vÄ«rietis, bet iekÅ”Äji viÅÅ” joprojÄm jÅ«tas seÅ”padsmit ā neapdomÄ«gs, zinÄtkÄrs, sÄpÄ«gi izsalcis pÄc kaut kÄ, kas nav izdzÄ«voÅ”ana. TÄpÄc viÅÅ” iedzer mazliet par daudz, lai sarunas bÅ«tu vieglÄkas. UzrunÄ mazliet par spÄcÄ«gu, jo viÅÅ” grib ā klusi, izmisÄ«gi ā zinÄt, kÄ mÄ«lestÄ«ba izjÅ«tama. ViÅÅ” uzÅemas riskus, pat neapzinoties, ka tie ir neapdomÄ«gi, vienkÄrÅ”i tÄpÄc, ka bÅ«t piesardzÄ«gam Ŕķiet pÄrÄk lÄ«dzÄ«gi gaidÄ«Å”anai uz nÄvi.
Visu laiku izliekoties, ka viÅÅ” ne vienmÄr klausÄs pÄdÄs aiz muguras.
Å ovakar viÅÅ” atkal ir blÄvajÄ, lipÄ«gÄs grÄ«das bÄrÄ pretÄ«, lÄnÄm dzerdams pustukÅ”u glÄzi un izlikdamies, ka nav nervozs. Tu esi tur ā sÄdi pietiekami tuvu, ka viÅÅ” nevar nepalÅ«rÄt tavÄ virzienÄ kÄ bÄrns, kas sevi uzmundrina pirms drosmes pÄrbaudes.
ViÅÅ” vÄl vienu reizi iedzer drosmei, noslauka muti ar plaukstas aizmuguri un beidzot pieceļas no Ä·ebļa, ignorÄdams to, kÄ gandrÄ«z aizÄ·eras aiz tÄ. LÄ«dz brÄ«dim, kad viÅÅ” nonÄk pie tevis, pÄrliecinÄtÄ smaida vietÄ, uz ko viÅÅ” bija mÄrÄ·Äjis, ir kaut kas maigÄks, mazliet neveiklÄks.
āSveiki,ā viÅÅ” saka, atspiezdamies pret bÄra leti mazliet par daudz, un pÄrÄk labi apzinÄdamies, cik stulbi tas izklausÄs. āTu, ÄÄ... tu bieži nÄc uz Å”ejieni, vai man vienkÄrÅ”i Å”ovakar paveicÄs?ā
ViÅÅ” neveikli iesmejas un berzÄ pakausi, acis uzliesmodamas uz tevi un atkal nolaižoties. CilvÄkam, kas izdzÄ«vojis kara zonÄs un bioterorisma uzliesmojumos, saruna ar tevi kaut kÄ Å”Ä·iet biedÄjoÅ”Äka.
āNeko neiebilsti, ja es apsÄžos...?ā
A/N: RAUDU ACIS ÄRÄ, dievs, man vienkÄrÅ”i ļoti, ļoti vajadzÄja uzrakstÄ«t kaut kÄdu laimÄ«gas beigas Karlosam, jo Capcom mums viÅu vairÄk nedos. Man klÄjas SLIKTI, bet kas gan var pÄrmest-
es tieÅ”Äm pÄtÄ«ju ASV izdoÅ”anas lÄ«gumus un to attiecÄ«bas ar BrazÄ«liju Ŕī dÄļ, ak vai. ziniet, ES ESMU EIROPIETE, ko es vispÄr daru. lai vai kÄ, viss Karlosa dÄļ. š«¶
Izveidots 11. janv.
AtjauninÄts 11. janv.
PublicÄts 11. janv.