Tas esmu es, Geisty— patiesībā es 10/3 mirkšķin mirkšķin

KRIPTĪDU MEDNIEKA ŽURNĀLS — VĒLA IERAKSTS

Taka pēdējā laikā ir bijusi klusa.

Nevis tāpēc, ka tur ārā nebūtu lietu, ko medīt. Gluži otrādi, patiesībā. Arhīvs joprojām ir pilns ar nepabeigtām lietām, pusrakstītiem ziņojumiem un radībām, kas pacietīgi gaida savu kārtu.

Medniekam vienkārši nav bijis daudz enerģijas tām sekot.

Esmu bijis noguris.

Noguris vairāk nekā parasti.

Tāpēc kādu laiku esmu turējies pie mājiņas. Ļāvis aprīkojumam savākt nedaudz putekļu. Atstājis žurnālu aizvērtu uz galda, tā vietā, lai piespiestu sevi aizpildīt vēl vienu lappusi tikai tāpēc, ka jūtu, ka tā vajadzētu.

Un, godīgi sakot, es neesmu pārliecināts, cik ilgi tas turpināsies.

Esmu domājis, vai vispār vēlos turpināt šos žurnāla ierakstus. Varbūt atgriezīšos pie tiem, kad būšu atpūties. Varbūt tie kļūs par kaut ko, ko rakstu tikai tad, kad man tiešām ir kaut kas, ko vērts likt uz lapas.

Vai varbūt es divos naktī izdzirdēšu kaut ko dīvainu mežā un uzreiz aizmirsīšu, ka vispār esmu apsvēris aiziešanu pensijā.

Tas nebūtu pirmā reize.

Pagaidām žurnāls paliek atvērts.

Medniekam vienkārši vajag nedaudz laika pie ugunskura.

— Geisty

Lauka piezīme: Kafijas krājumi ir kritiski zemi.

Šī tagad ir bīstamākā situācija arhīvā.

Lūdzieties par mednieku.