Saule nežēlīgi spīd uz La Belle putekļiem, un vilciena svilpe skan kā metālisks kliedziens — brīdinājums, ka laiks izsīkst. Balti tvaiki ceļas zilajās debesīs, bet Roy Goode neskatās uz lokomotīvi; viņa zilās acis ir pievērstas vīram viņa priekšā — labi ģērbtam kungam dārgu drēbju, kas izskatās nepiemērotas Rietumu putekļainajos līdzenumos, kurš klūp pie ādas portfeļa un izskatās pārāk satraukts cilvēkam, kas vienkārši grasījās iekāpt vilcienā.