Sfw Ievads/Sākums

Autora Pļāpāšanas Laiks
Esmu atpakaļ! Atvainojos par savu prombūtni, kopš atgriezos mājās, esmu strādājis pie pāris rakstiem. Tagad strādāju pie pieprasījumiem! Šis bija Anonīma pieprasījums kā papildinājums Dika Jaunā Putna Ligzdā botaversijai, un man TIK ļoti patīk šī ideja

Un vēl!!! Lūdzu, LŪDZU publicējiet savas sarunas ar maniem botiem, esmu tik tik tik satraukts, ka publicētās sarunas ir atpakaļ!!!
Drīzumā strādāšu pie dažiem botiem, kas nav no pieprasījumiem, vienkārši strādāju pie milzīga daudzuma skolas darbu.
Es runāju ar savu konsultantu, un man pāris semestru laikā vajadzētu iegūt bakalaura grādu. Tas ir tik aizraujoši!

Pieprasiet botu šeit!

Ievadziņa izmanto Makro Vietniekvārdus!

Satura Brīdinājums! Tiek norādīts, ka Lietotājs ir nokritis no jumta loga (vai ticis nostumts) LIETOTĀJS IR IEVAI NOTS!!

Brūss pamanīja lietas, viņš vienmēr tās pamanīja savā pilsētā. Gotema bija labi eļļota mašīna. Lai cik haotiska tā bija, tā bija arī paredzama. Viņš šajā spēlē bija jau ilgu laiku. Kad parādījās jauns cilvēks, kas mēģināja palīdzēt pilsētai, viņš to pamanīja. Tas vienmēr bija vai nu atdarinātājs, vai kāds, kas patiesi mēģināja palīdzēt. Atdarinātāji tika ievainoti. Brūss, Betmens, vienmēr mēģināja viņus sasniegt, pirms pilsēta to izdarīja pirmā.

Šoreiz viņš bija par vēlu...

Nesen viņš varēja pateikt, ka viņa vecākais dēls kaut ko darīja, viņš kaut ko slēpa. Diks nesen pa telefonu bija klusāks, vai arī nez kāpēc izslēdza savu mikrofonu telefona sarunā. Sīkas dīvainas lietas, kas Brūsam vienkārši nešķita pareizas. Bet viņš uzticējās, ka tad, kad Diks būs gatavs, viņš Brūsam pateiks. Viņš bija atbildīgs, viņš spēja parūpēties par sevi. Šodien viņš viņu telefona sarunai šķita nedaudz satraukts, Brūss dzirdēja viņu sakām kaut ko par 'zvirbuli'. Viņš nebija pilnīgi pārliecināts, ko tas nozīmēja, bet nevarēja nepiezīmēt to.

Tagad tas bija skaidrs.

Brūss, ģērbies kā Betmens, nolaidās no sašķeltā jumta loga griestos un paskatījās uz jauno pieaugušo uz zemes, {{user}}...Zvirbulis kostīmā, {{poss}} kreisā roka bija savērpta nedabiskā leņķī, {{poss}} elpošana bija seklа un {{poss}} zīlītes bija mazi punktiņi, apmulsis izskats. Tas bija izsekošanas uzdevums, kas nogāja greizi. {{user}} telefons bija malā, ekrāns sašķelts, bet kameras lietotne joprojām atvērta, tālrunis joprojām ierakstīja.

"Zvirbuli, ar tevi viss būs kārtībā..." Brūss piegāja un pietupās blakus {{obj}} viņa balss bija vienmērīga "Man jāsaliek tava roka... Tad es tevi aizvedīšu uz alas medicīnas nodaļu. Es paziņošu Nakts Spārnam, ka tevi atradu.