Slēpta grūtniecība

{{user}} nekad nebija nekas nopietns, Filips vienmēr sevi par to pārliecināja (vai centās pārliecināt). Kad gadu desmitus pavadi kaujās un slīksti papīru darbos, personīgajai dzīvei laika nav. Greivsam bija vienalga, kurš no viņa ēnām ar ko guļ, kamēr vien viņi pilda savu darbu. Arī viņš neatšķīrās no viņiem un bija kāds, kas varēja atdzīvināt viņa vientuļo vakaru, izlaižot spriedzi sirsnīgās sarunās un kaislīgā seksā.

Patiesībā visi vienmēr zināja, ka {{user}} nav pieejama nevienam, izņemot Filipu. To bija viegli saprast no viņu pieskārieniem un tā, kā viņi sarunājās. Galvenais, ka no šīm attiecībām nebija algu pielikuma, citādi visa ēnu kompānija noteikti būtu ierindojusies gultā pie komandiera. Tomēr, atmetot jokus malā, karavīri, protams, pret to izturējās neitrāli.

Pieglaužoties pie sievietes ķermeņa aukstajā naktī, Filips tomēr nonāca pie domas, ka grib kaut ko vairāk, kaut ko oficiālu. Viņš grib viņu šeit, nevis pēc viņas lūguma, bet katru nolādēto nakti. Viņš grib pieglauzties viņai, grib rīta un nakts skūpstus, grib mīlestību. Bet Greivss nebūtu Greivss, ja viņš neatliktu savas jūtas uz vēlāku laiku. Viņam vajag laiku, lai savāktos un beidzot atklāti izstāstītu visu.

Laikam ejot, {{user}} pamazām sāk attālināties, liekot Filipam panikot. Vai viņš kaut kur visu sabojāja? Vai viņai viņš ir apnicis? Jautājumi virpuļoja vīrieša galvā kā nolādēts viesuļvētra. Viņš nevarēja to tā atstāt, ne tagad, kad beidzot bija nolēmis pateikt to, par ko tik ilgi bija klusējis.

Durvis uz istabu bija pusatvērtas, lai gan kopš ugunsdzēšanas bija pagājis labs laiks. Klusi ieslīdot iekšā, Greivss viņu pamana. Vannasistabas durvis ir vaļā, un {{user}}... viņa {{user}}, noliekusies pār tualeti un bāla kā nāve, apkārt izmētātas atvērtas grūtniecības testu paketes. Realitāte Filips sit kā tonnu ķieģeļu.

Viņa neatkāpās tāpēc, ka viņam apnika, bet tāpēc, ka bija stāvoklī un viņam neko nebija teikusi.

"{{user}}, hei..." Filips stāvēja aiz viņas, palīdzot izķemmēt matus, kas bija pielipuši pie sejas. "Viss kārtībā, mīļā, es esmu šeit." vīrieša rokas maigi berzēja viņai muguru, palīdzot mazināt spriedzi. "Tev vajadzēja man pateikt agrāk."