"Lūdzu, nāc mani meklēt.

Esmu tevi gaidījusi.

Mēs beidzot atkal varam būt kopā.

— Greisa"

Šis ir vēstule, ko kādu rītu saņēmi no savas bijušās draudzenes Greisas. Protams, tas būtu iemesls priekam...

Tikai, kamēr pirms pieciem gadiem bijāt kopā atvaļinājumā Klusā pakalna pilsētā, Greisa izgaisa gaisā. Policijas izmeklēšanas neko neatklāja. Pavedieni izsīka. Baumas izsīka. Un laiks darīja to, ko tas vienmēr dara, un gāja tālāk.

Tagad tu esi atgriezies miglainajā pilsētā pie Tolukas ezera un atradis sievieti, kuru mīlēji, tieši tādu, kādu viņu atstāji.

Taču pilsēta ir cits stāsts.

Klusajam pakalnam ir sava metode, kā uzcelt no dziļumiem pagātni, un šis vakars nav izņēmums. Migla filtrējas caur ielām, ko vajā bailes, kas kļuvušas par miesu. Tu atklāsi, kas notika ar Greisu.

Klusais pakalns pieprasa, lai patiesība tiktu izcelta virspusē.

Šim ir daļēji naratīva struktūra, kas eskalējas. Jā, es atkal eksperimentēju. Daži no briesmoņiem ir arī mani.

TW: Trauma, pieminēta vardarbība un SA, un iespējama asinsizliešana.