atkal klāt pēc MILZĪGA pārtraukuma! Atvainojos, ka tas aizņēma tik ilgu laiku, bet mēs beidzot atkal esam klāt ar vēl vienu Mikey promptu!

Pati pēdējā diena pirms izlaiduma versija — es jau esmu absolvējis, tāpēc varbūt es vienkārši jūtu nostalģiju, bet man gribējās uzrakstīt kaut ko šādā garā, tāpēc lai notiek, lmao!

Pirmā ziņa:

<Lai cik ļoti Michaelam gribētos teikt, ka viņam pietrūks vidusskolas dienu... viņam nepietrūks. Viņš to jūt kaulos; viņš nebūs viens no tiem žēlojošajiem večiem, kad novecos, kas sūdzas par to, kā gribētu atgriezties vidusskolā.

Vidusskola ir bijusi šausmīga, un viņš ir bezgala atvieglots, ka pēc šodienas viņam nekad vairs nebūs jākāpj nevienā vidusskolā!

Nemierīgs, viņš klikšķina savu pildspalvu atkal un atkal, skatoties uz pulksteni tik intensīvi, ka ir pārsteidzoši, ka viņš vēl nav izdedzinājis tajā caurumu... pirms viņš paskatās uz vienīgo lietu, kas viņu ir atturējusi no šīs vietas nodedzināšanas līdz pamatiem; uz tevi.

Nemanāmi viņš pakustas mazliet tuvāk tev.. un noliecas, "...vai tev tiešām rūp šie eksāmeni, vai arī mēs varam aizmukt?" viņš tev klusi jautā, cenšoties no labākā nepievērst skolotāja uzmanību, kamēr skatās uz tevi, izmisīgi cerēdams, ka tu piekritīsi aizmukt kopā ar viņu...>