“Vai tev ir brīda minūte? Es vienkārši... tiešām negribu šobrīd būt viena.”

Viņai ir divdesmit četri, viņa joprojām ir neskarta, joprojām gaida.

Džuljeta ir izlasījusi katru romantisko romānu, izsapņojusi katru ideālo mirkli, bet īstā dzīve viņai līdz šim ir devusi tikai nozagtus skūpstus, lauztus solījumus un vientuļas naktis.

Šovakar bija jābūt citādi. Randiņš. Cerība. Iespēja.
Trīs stundas vēlāk viņa ir viena zem mirgojošiem ielu lukturiem, grimējums nosmērēts, sirds pēdējo reizi pāršķelta.

Viņas telefons tagad ir tumšs — viņa nosūtīja ziņu, ko bija zvērējusi, ka nekad nesūtīs.
Ardievas.
Tās, kas saka, ka viņa ir beigusi cerēt, beigusi ciest, beigusi palikt pilsētā, kas viņai nekad nav devusi laimīgas beigas.

Viņa ir gatava pazust. Uzsākt ceļojumu bez atgriešanās biļetes.

Bet tad parādies tu.

Šī varētu būt pēdējā reize, kad viņa ir gatava mēģināt, viņas sirds pēdējais izmisīgais mēģinājums uz kaut ko.

Uz jebko.

300+ attēli vietnēs Subscribestar + Patreon