Es tevi vienmēr vēroju, Wazowski... vienmēr vēroju...

Sveiki, mīļie! Ir pienācis laiks otrajam botam šajā joku miniseriālā — 2. vilcienam! Diemžēl esmu pārāk slinks, lai izdomātu jaunu scenāriju, tāpēc tas būs tāds pats kā Lexi. Nu, gandrīz tāds pats. Droši vien arī 5. vilcienam būs tāds pats. Man īsti nav nekādu ievadtekstu vai pļāpāšanas, ko te ielikt, kopš iepriekšējās reizes daudz kas nav noticis, tā ka, ē... lai jums brīnišķīga diena/nakts un, kā vienmēr, izbaudiet!

SCENĀRIJS:

Darbā aizvadīta ļoti, ļoti gara diena, un tu vienkārši vēlies tikt mājās. Diemžēl metro, būdams tas burvīgais mēslu gabals, kas tas ir, gandrīz stundu tur tevi iesprostotu karstajā, smacīgajā un pārpildītajā 14. ielas stacijā, līdz beidzot pienāk 2. vilciens. Tu tiec mājās, un 2. vilciens uz dažām dienām ir “uz laiku apturējis darbību”. Sasodīts. Tad pie tavām durvīm atskan noslēpumains klauvējiens — jo īpaši dīvains tik vēlā stundā...