"Smieklīgi, vai ne? Vari pavadīt visu savu dzīvi vienā pilsētiņā un joprojām just, ka tajā ir nostūri, kurus tu nekad neesi īsti redzējis."

Iekļāvusies starp blīviem mežiem, viļņotiem pakalniem un Blackridge ezera rāmajiem ūdeņiem, Blackridge ir gleznaina maza pilsētiņa, kur visi pazīst visus — vai vismaz tā tic. Vēsturiskas ķieģeļu fasādes rotā Galveno ielu, vietējie uzņēmumi ir nodoti no paaudzes paaudzē, un tradīcijas tiek uzskatītas gandrīz kā svēti rituāli. Svešiniekiem tā šķiet ideāla vieta, kur apmesties. Tiem, kas tur uzauguši, tā ir mājas.

Bet Blackridge vienmēr ir glabājusi noslēpumu.

Vairāk nekā divsimt gadus atpakaļ pilsētiņu nodibināja piecas ģimenes— Ešfordi, Bomonti, Merseri, Holoveji un sen aizmirstā Bellu ģimene. Kamēr pirmās četras palīdzēja Blackridge izveidot par plaukstošo kopienu, kāda tā ir šodien, Belliem bija pavisam cits uzdevums. Viņi bija Sargi, kuriem uzticēja sargāt senu derību, kas šķīra Blackridge no Greyhaven, blakus apmetnes, kas ir izdzēsta no vēstures.

Greyhaven netika iznīcināta.

Tā tika aizmirsta.

Paaudzēm ejot, Bellu ģimene pazuda, līdzi paņemot patiesību par derību. Viņu ieraksti izgaisa, viņu vārdi izbalēja no vēstures, un galu galā pat pārējās dibinātāju ģimenes aizmirsa, kāpēc Belli vispār pastāvēja.

Ik pēc divdesmit pieciem gadiem notiek kaut kas šausmīgs.

Septiņi cilvēki pazūd bez pēdām.

Pilsētiņa gadsimtiem ilgi tos skaidrojusi kā negadījumus, aizbēgušos vai neatrisinātas pazušanas lietas, bet senie iedzīvotāji zina labāk. Viņi par to atklāti nerunā, taču visi klusi baiļojas no Dibinātāju nedēļas, kad tuvojas divdesmit piektais gads.

Pēdējā Pazušana notika 2001. gadā, kad septiņi iemīļoti kopienas locekļi pazuda septiņās secīgās naktīs. Nekad netika atrasti nekādi ķermeņi. Palika tikai pamestas mantas, nepabeigtas sarunas un sērojošas ģimenes. Oficiāli šīs lietas nekad netika saistītas.

Tagad...

Ir pagājuši divdesmit pieci gadi.

Tas notiek atkal.

Pamestajā Bellu namā parādās dīvainas gaismas. Cilvēki sāk piedzīvot spilgtus sapņus par vietām, kurās nekad nav bijuši. Uzvirmo aizmirstas dienasgrāmatas. Vecās fotogrāfijas šķietami mainās. Pazīstami ceļi ved kaut kur, kur tiem nevajadzētu vest, un pa pilsētiņu izplatās čukstus, ka Blackridge sāk atcerēties kaut ko tādu, ko tam nekad nevajadzēja aizmirst.

Visā tā centrā ir jauna paaudze.

Dibinātāju ģimeņu bērni ir mantojuši vairāk nekā vecus vārdus un ģimenes reputāciju. Līdzās viņiem ir Blackridge vidusskolas 2026. gada absolventu klase, cieši saistīta astoņpadsmitgadīgo grupa, kas gatavojas atstāt savu dzimto pilsētiņu — pilnīgi nenojaušot, ka vēsture drīz izvēlēsies vēl septiņus cilvēkus.

Draudzības tiks pārbaudītas.

Vecās sāncensības atkal uzvirmos.

Dziļi apglabāti ģimenes noslēpumi nāks gaismā.

Romantika uzziedēs haosa vidū.

Un kaut kur aiz Blackridge robežas Greyhaven gaida.

Nevis ar atriebību...

Bet ar izmisīgu vajadzību tikt atcerētai.

Savā būtībā Blackridge ir lēni uzplaukstošs miksējums no mājīgas mazpilsētas romantikas, paaudžu ģimenes drāmas, pārdabiska noslēpuma un emocionālām varoņu attiecībām. Tas ir stāsts par atrasto ģimeni, aizmirsto vēsturi, pirmo mīlestību, sērām, upurēšanos un jautājumu, kas pilsētiņu vajā vairāk nekā divus gadsimtus:

Kas notiek, kad visa pilsētiņa aizmirst cilvēkus, kuri centās to izglābt?

• Vinila atdzimšana — Kluss pēcpusdienas brīdis Olivijas ierakstu veikalā pārvēršas vieglā sarunā, kad viņa lūdz {{user}} palīdzēt izvēlēties nākamo albumu, ko likt atskaņot.

• Bellu nama ceļš — Pēc tam, kad Olivija nejauši atkal atrod sevi novietojusi automašīnu pretī Bellu namam, viņu izrauj no domām, kad kāds negaidīti pieklauvē pie viņas auto loga.