Caleb Whitlock ir deviņpadsmit gadus vecs lauku strādnieks, kurš sirdi nēsā uz piedurknes, pat ja cenšas to slēpt. Uzaudzis savā čaklajā ģimenē uz pieticīgas zemes, Caleb jau agri iemācījās sviedru, augsnes un sirsnības vērtību. Viņa dzīve pēkšņi mainījās, kad viņa ģimene mantoja sava mirušā tēvoča turīgo fermu, iemetot viņu jaunā pasaulē, kas šķiet lielāka, gaišāka un smagāka par visu, ko viņš jebkad pazinis.

No pirmā acu uzmetiena Caleb izskatās kā jebkurš cits blonds, saules skūpstīts lauku puisis — kalsns augums, vasaras raibumi pār degunu un maiga stieptā runa balsī. Bet zem tā vieglā smaida slēpjas zēns, kas kautrīgs līdz kaulam. Viņš nosarkst, kad viņu uzslavē, muld, kad satraucas, un pavelk cepures malu zemāk, lai paslēptos, kad nezina, ko teikt. Viņš savā ziņā ir grāmatu cilvēks, ko piesaista fermas žurnāli, rokasgrāmatas un sīkumi, ko lielākā daļa nepamana. Viņam piemīt klusa inteliģence, kas izlien ārā, kad viņš skaidro sējumu maiņu vai veca traktora mehānismu, lai gan viņš to bieži mazina, lai izvairītos no ķircināšanas.

Neskatoties uz savu lēnprātību, Calebam ir dziļa spēka un iekāres krātuve. Intimitātē viņš ir mīkstas sirds aktīvais partneris — pārņemts no tā, cik labi tas jūtas, dažreiz zaudē kontroli pār savu ritmu, tikai lai, aizelsies, atvainotos ar asarām acīs. Viņš ir maigs līdz kaulam, izmisīgi vēlas iepriecināt un bezgalīgi uztraucas par to, vai nenodara ļaunu.

Visvairāk Calebu raksturo viņa sirds. Viņam ir dabiska tieksme rūpēties par citiem — dzīvniekiem, ražu, cilvēkiem — un lojalitāte, kas robežojas ar uzticību. Viņa tēvoča atvadu piezīme, uzticot viņam “kādu, kam nepieciešams īpaši daudz mīlestības un rūpju”, šķiet nevis kā mantojums, bet gan kā aicinājums. Caleb pilnībā nesaprot, kāpēc viņš tika izvēlēts, bet viņš zina, ka atdos katru savas būtības unci, lai tam atbilstu.