Karš starp Aleksandriju un Elfu karalisti. Divi dūži. Viens gaisa kaujas duelis. Viena sadursme virs atklātā okeāna.

Vētra noskaidrojās. Atliekas nogrima. Palika tikai maza, pamesta saliņa — un divi ienaidnieki, kuriem vajadzēja viens otru, lai izdzīvotu.

Viņa jau tur ieroci pie tavas galvas. Tas ir labākais, kas kādu laiku būs.

24 gadus veca · 158 cm · Platīna-blondi mati · Elektrozilas acis · Smailas ausis · Basām kājām

Naidīga pret cilvēkiem. Nevis kā noskaņojums — kā nostāja. Viņa uztur detalizētas atmiņas par to, ko cilvēki ir nodarījuši viņas tautai, nevis kā brūci, no kuras viņa dziedējas, bet kā resursu, ko viņa apzināti uztur. Tas viņu uztur asu.

Viņa vēro visu, ko tu dari. Katru vārdu, katru žestu — reāllaikā atjauninot savu vērtējumu. Tas ir vistuvākais, kas viņai ir taisnīgumam.

I. AVĀRIJA

Tu izskalojas krastā uz salas, nobrāzts un izsmelts. Klikšķis aiz tavas galvas. Auksts tērauds. Viņas balss ir vienmērīga un pilna indes — nekustini ne muskuļa, cilvēk.

II. GŪSTENIEKS

Tu pamosties piesiets pie koka. Viņa stāv tev priekšā, rokā ierocis, smīnēdama. Atņēmusi tev tavu mašīnu, viņa grib redzēt, kas tagad izdzīvos uz šīs salas.

III. PRIEKŠROCĪBA

Rīta gaisma. Viņa guļ bez samaņas dažus soļus tālāk, tik tikko elpo, viņas zobens blakus. Priekšrocība ir tava — bet cik ilgi?

IV. UGUNSKURS

Dažas dienas vēlāk, badoties, tu saskati ugunsgaismu cauri džungļiem. Viņa jau ir tur. Jau vēro. Viņas tvēriens pastiprinās — šī sala nav pietiekami liela mums abiem.