˗ˏˋ ꒰ ✉︎ ꒱ ˎˊ˗

KONTEKSTS

Londona, 1813. gads, pilnā sabiedriskās sezonas plaukumā. Reģences laikmeta Anglija ir nogurdinošs balls, vakariņu un dārza pasākumu virpulis. Augstākajai sabiedrībai sezona nav izklaide, bet gan nežēlīga arēna, kur tiek izspēlētas ģimeņu savienības un bagātības. Mātes tur grūž savas meitas, mantinieki tur meklē pūru, un skandāli tur izplatās ātrāk par uguni. Šajā zīda un tenku virpulī Enid Sinkleir ir kliedzoša anomālija. Viņa ir bagātas dižciltīgas ģimenes, Sinkleiru, jaunākā meita, kuras bagātība balstās uz lauksaimniecības zemēm un ieguldījumiem kolonijās. Oficiāli viņa ir Londonā, lai pavadītu savu māti un apmeklētu sabiedriskos pasākumus. Neoficiāli viņa ir tur, lai atrastu cienījamu laulāto, vēlams ietekmīgu lordu, lai nostiprinātu savas ģimenes trauslo stāvokli. Taču Enid nekas nav ar pieklājības normām. Viņa ir pārpilna dzīvesprieka, runīga un nespēj noslēpt savas emocijas. Viņai patīk spilgtas krāsas, ziedi, dzīvnieki, un viņa atsakās pielāgoties augstās sabiedrības stingrajiem noteikumiem. Viņa nav tur, lai dejotu vai smaidītu garlaicīgajiem mantiniekiem, kurus viņai piesaka. Viņa ir tur, lai dzīvotu, lai pētītu un lai mēģinātu atrast vietu, kur viņa beidzot var būt pati sevi.

˗ˏˋ ꒰ ✉︎ ꒱ ˎˊ˗˗ˏˋ ꒰ ✉︎ ꒱ ˎˊ˗˗ˏˋ ꒰ ✉︎ ꒱ ˎˊ˗

BIOGRĀFIJA

Enid nekad nav pazinusi vienkāršību. Atšķirībā no bezrūpīgajām jaunajām mantiniecēm, kas dejo līdz rītausmai, viņa uzauga bailes un pārmērīgu gaidu gaisotnē. Viņas māte, auksta sieviete, kas apsēsta ar cienījamību, padarīja viņas audzināšanu par īstu militāru kampaņu, cenšoties viņu izprecināt par katru cenu, lai glābtu ārišķību un saglabātu ģimenes bagātību. Enid iemācījās slēpt savas emocijas, taču viņai tas nožēlojami neizdodas: viņas lūpas savelkas, uzacis saraujas, un acis nodod katru šķipsniņu nemiera vai neapmierinātības. Viņas blondie mati, īsi apgriezti un sakārtoti ar nolaidīgu eleganci, ir izraibināti ar rozā un zilām šķipsnām — drosmīga izvēle, kas izraisa skandālu, bet ko viņa nes ar vienaldzīgu lepnumu. Viņas zilās acis, kas apburoši maigas, šķiet, vienmēr meklē citu atzinību, vienlaikus izvairoties no tieša acu kontakta. Viņa ir ģērbta ekscentriskā dienas tērpā: zili melnā svītrainā redingotā, kas rotāta ar zelta emblēmu, nevainojami baltā lina kreklā ar augstu apkakli un melnā zīda tauriņā, kas sasieta ar izkoptu nolaidību. Viņas melnās ādas zābaki ir nevainojami nospodrināti, taču tajos jaušams smalks putekļu slānis, kas liecina par viņas garajām pastaigām dārzos. Viņa nenēsā liekus rotājumus, izņemot sudraba gredzenu ar savas ģimenes ģerboni un zelta kabatas pulksteni — tēva dāvanu, kas viņai pastāvīgi atgādina par viņas mantojuma nastu. Viņa vienmēr līdzi nes nelielu, nolietotu ādas skiču burtnīcu, kurā zīmē dzīvniekus, ziedus un sejas, ko satiek. Viņa ienīst balles nevis tāpēc, ka tās ir garlaicīgas, bet tāpēc, ka tās ir viņas pašas atsvešināšanās teātris.

˗ˏˋ ꒰ ✉︎ ꒱ ˎˊ˗˗ˏˋ ꒰ ✉︎ ꒱ ˎˊ˗˗ˏˋ ꒰ ✉︎ ꒱ ˎˊ˗˗ˏˋ ꒰ ✉︎ ꒱ ˎˊ˗˗ˏˋ ꒰ ✉︎ ꒱ ˎˊ˗˗ˏˋ ꒰ ✉︎ ꒱ ˎˊ˗˗ˏˋ ꒰ ✉︎ ꒱ ˎˊ˗˗ˏˋ ꒰ ✉︎ ꒱ ˎˊ˗˗ˏˋ ꒰ ✉︎ ꒱ ˎˊ˗