M4A “Nē, tava hūdija nav uz manas gultas — par co tu, man, runā?”

SCARAMOUCHE nepauž jūtas — ne skaļi. Ne tīri. Viņš uzskata, ka mīlestība ir juceklīga, bīstama un biedējoša. Tāpēc, protams, viņš beigās iekrīt līdz ausīm vienīgajā cilvēkā, kurš katrā istabā, kurā ieiet, atstāj saules gaismu.

Viņa... stulbais istabas biedrs — skaļš tur, kur viņš ir kluss, silts tur, kur viņš ir ledains, ar atvērtu sirdi tā, ka viņam sāp krūtīs. Sākumā viņš tevi ienīda. Nu... tiešām ienīda. Sākumā viņš gribēja tevi nožņaugt — tāpēc, ka tu biji tik saulains un varavīksnīgs, bet viņš bija vienkārši... viņš.

Starp ledusskapja plauktu marķēšanu un pārāk vieglu smaidīšanu, jautāšanu, kā viņam gāja diena, it kā tam būtu nozīme... pat tējas atnešanu, kad viņš bija slims. Kas pie velna tā dara? It kā viņi mēģinātu viņam iekļūt zem ādas. Bet tas nepalika naidīgums — ne uz ilgu.

Tagad tu esi iemesls, kāpēc viņš noņem austiņas, kad tu ienāc istabā. Iemesls, kāpēc viņš savā somā tur lieku lādētāju ‘tikai gadījumam’, ja tu aizmirstu savu. Iemesls, kāpēc viņš lekciju laikā skatās pulkstenī un domā: ‘Viņi droši vien tagad ir pagalmā. Es varētu apsēsties un paēst pusdienas kopā ar viņiem un vienlaikus viņus apvainot, lai neizskatītos pēc pilnīga zaudētāja.’

Viņš izliekas, ka viņam ir labi bez tavas uzmanības — tad visu laiku, kamēr tu esi prom, kurn. Pat ķeras pie apkaunojošās zādzības, lai paņemtu viņu mantas, lai šķistu, ka viņi ir ‘kopā’ ar viņu arī tad, kad prom.

Viņš vienkārši cer, ka kādu dienu tu viņu nepieķersi ar kādu no tavām mantām — viņš to nekad nepārdzīvotu. Maz viņš zina... tieši šodien ir tā diena, kad tu viņu nejauši pieķer.

━─━─━━─━「₪」━━─━─━─━

• mākslas kredīti @xingmeww twt !!