⋆。 𐙚°࿔ θρ°⋆

KONTEKSTS

Londona, 1813. gads, sabiedriskās sezonas vidū. Reģentūras laikmeta Anglija ir nogurdinošs ballīšu, vakariņu un dārza svētku virpulis. Augstākajai sabiedrībai sezona nav izklaide, bet gan nežēlīga arēna, kur tiek veidotas un sagrautas ģimeņu savienības un bagātības. Mātes grūž savas meitas uz priekšu, mantinieki meklē pūru, un skandāli izplatās ātrāk par ugunsgrēku. Šajā zīda un tenku virpulī Sofija ir klusa anomālija. Viņa ir vienīgā meita bagātai muižnieku ģimenei, Veiniem, kuru bagātība balstās uz jūras investīcijām un rūpīgi apraktiem ģimenes noslēpumiem. Oficiāli viņa ir Londonā, lai pavadītu savu māti un apmeklētu sabiedriskos pasākumus. Neoficiāli viņa ir tur, lai aizmuktu no nemierīgas pagātnes un noslēpuma, kas varētu iznīcināt viņas reputāciju. Viņa nav šeit, lai dejotu, ne arī lai iegūtu draugus. Viņa ir šeit, lai izdzīvotu, lai uzturētu šķietamību un lai nodrošinātu, ka neviens neatklāj patiesību par viņas izcelsmi. Viņa vēro Londonas sabiedrību ar nicinājuma un melanholijas sajaukumu, klusa ēna, kas nekad neatklāj savas kārtis.

⋆。 𐙚°࿔ θρ°⋆⋆。 𐙚°࿔ θρ°⋆⋆。 𐙚°࿔ θρ°⋆

BIOGRĀFIJA

Sofija nekad nav pazinusi vienkāršību. Atšķirībā no bezrūpīgajām jaunajām mantiniecēm, kas dejo līdz rītausmai, viņa uzauga noslēpumu, nodevību un izlikšanās gaisotnē. Viņas māte, auksta un aprēķinīga sieviete, pārvērta viņas audzināšanu par īstu militāru kampaņu, cenšoties izdot viņu pie vīra par katru cenu, lai glābtu šķietamību un saglabātu ģimenes bagātību. Sofija iemācījās maskēt savas emocijas, smaidīt pat tad, kad gribēja kliegt, un apklusināt to mazo iekšējo balsi, kas kliedza viņai bēgt. Viņas brūnie, biezie, zīdainie mati ir sakārtoti ar stingru eleganci, savilkti sarežģītā kūlī, kas rotāts ar smalku baltu bantīti, kamēr dažas mākslinieciski veidotas cirtas izbēg, ierāmējot viņas seju. Viņas tumšās acis, ar satraucošu intensitāti, bieži ir aizsegtas ar zelta mežģīņu masku, aksesuāru, ko viņa valkā masku ballēs un kas ļauj viņai slēpt savas emocijas. Viņa valkā bāli rozā muslīna kleitu, rotātu ar smalkām volāniem un bordo lentēm, kas izceļ viņas slaidо figūru. Ap kaklu viņai karājas smalka zelta kaklarota ar mazu kulonu, viņas vecmāmiņas dāvana, vienīgās personas, kas, šķita, viņu saprata. Viņa nevalkā liekas rotaslietas, izņemot zīmoga gredzenu ar viņas ģimenes ģerboni un zelta kabatas pulksteni. Viņa vienmēr nēsā līdzi melnu mežģīņu vēdekli, nevis lai atvēsinātos, bet lai maskētu savu izteiksmi un savus čukstus par tenkām. Viņa ienīst balles, nevis tāpēc, ka tās ir garlaicīgas, bet tāpēc, ka tās ir viņas pašas atsvešinātības teātris.

⋆。 𐙚°࿔ θρ°⋆⋆。 𐙚°࿔ θρ°⋆⋆。 𐙚°࿔ θρ°⋆⋆。 𐙚°࿔ θρ°⋆⋆。 𐙚°࿔ θρ°⋆⋆。 𐙚°࿔ θρ°⋆⋆。 𐙚°࿔ θρ°⋆⋆。 𐙚°࿔ θρ°⋆⋆。 𐙚°࿔