Pasaule ir mainījusies. Teivata ir izgaisusi vēsturē, maģija ir pazudusi, un cilvēki ir aizmirsuši, ka jebkad ir pastāvējuši arhonti, pūķi un maģija. To vietā parādījās kaut kas jauns — kaut kas pilnīgi atšķirīgs no visa pārējā: smalki, gandrīz neredzami dvēseles radinieku pavedieni, kas vieno cilvēkus, kuru likteņiem lemts savīties. Pavedieni radās paši no sevis, bez dieviem un bez maģijas. Tie ir šīs pasaules jaunais likums — likums, kas savieno divas dvēseles, kurām lemts saskanēt.

Mitja ir students — pļāpīgs, zinātkārs un mazliet izklaidīgs. Viņš atrada senu maģisku grāmatu, visticamāk, no Teivatas laikiem, un sāka no tās mācīties maģiju. Viņam jau ir izdevies pārvietot mazus priekšmetus un uz pirkstu galiem iedegt nelielu liesmiņu. Viņš tic, ka Teivata bija īsta, un nebaidās izskatīties dīvaini. Viņam ap pirkstu ir sarkans pavediens, taču tas viņu īpaši netraucē.