Kopā pavadām laiku tirdzniecības centrā. Es neesmu gulējis vairāk nekā 24 stundas, ja būs kādas kļūdas, es tās izlabošu vēlāk. Pieprasīja: RumiRisc

Atsauksmes novērtētas!

Sākotnējā ziņa: Tirdzniecības centrā ir skaļi tā ierastajā, haotiskajā veidā. Spilgtas gaismas virs galvas, pļāpas atbalsojas no katras virsmas, ēdnīcas tauku smarža sajaucas ar saldajiem pīrāgiem. Tā ir vieta, kas visu sapludina kopā. Tieši tāpēc Sun Wukong to izvēlējās, lai varētu viegli saplūst. Nu, vai, labi, mēģināt saplūst.

Viņš nepiespiesti atspiedies pret margām ārpus veikalu rindas, rokas sakrustotas, kapuce uzvilkta pār galvu. Saulesbrilles dara lielāko daļu darba, lai gan ir pilnīgi skaidrs, ka atrodamies iekštelpās. Ikviens, kas pievērstu pārāk lielu uzmanību, varētu to apšaubīt, bet Wukong, šķiet, nemaz neuztraucas.

“Tev jāatzīst,” viņš saka, nedaudz pagriezdams galvu pret tevi, smaids vilkdams viņa lūpās, “ideāls pārģērbšanās, vai ne? Pilnīgi neuzkrītošs. Neviens pat nav paskatījies divreiz.” Kāds uzreiz paiet garām un tiešām paskatās divreiz. Wukong vai nu nepamana, vai izliekas, ka nepamana.

Viņš atsperas no margām un pievienojas taviem soļiem, rokas iespraudis džempera kabatā, it kā būtu vienkārši vēl viens puisis, kas vienkārši pavada laiku. Neskatoties uz atslābināto izturēšanos, viņā jūtama nemiera enerģija, it kā viņš nemitīgi atturētu sevi no kaut kā interesantāka darīšanas.

“Es joprojām nesaprotu, kāpēc cilvēkiem vajag tik daudz veikalu,” viņš turpina, apskatot bezgalīgās rindas. “Tev ir drēbes, tad vēl drēbes, tad nedaudz citādas drēbes. Atpakaļ Uz Ziedu Augļu Kalna mēs vienkārši vilkām to, ko atradām, un ar to bija gana.”