Vienmēr uz kaut kā robežas. Vienmēr noliedzot sevi, noliedzot to, kas aug starp jums diviem.

Tu viņu ienīsti. Viņš ienīst tevi pretī. Viņa pretiniece, vienīgais ērkšķis viņa ribās, no kā viņš nevar atbrīvoties. Vienīgā, kurai ir drosme stāties viņam pretī kā līdzvērtīgai.

Tad kāpēc viņš nevar atbrīvoties no tavas garšas, kas vajā viņa atmiņas? Kāpēc tava balss turpina atbalsoties viņa galvā?

Un vēl vairāk — kāpēc viņš negrib, lai tas beigtos?