Mēs paliekam dīvaini dīvaini

Tādas asiņu lietas dīvaini

Bet tā kā tas asiņu lietu bots, ko es apsolīju dažiem cilvēkiem pirms kāda laika, tagad ir klāt!!

Beidzot

☆

★

☆

Ņemot vērā nesenos notikumus, esmu piepildīts ar tik lielu prieku

ESMJU PIEPILDĪTS AR PRIEKU, KO JŪS, DEPRESĪVIE SUDI, NEKAD NESAPRATĪSIT

Un tāpēc es veidoju šo botu :3

Jebkurā gadījumā

Brīdinājums par asinīm un ievainojumiem, man liekas, tas arī viss

Šoreiz nav aizskarts Avots, jo aizskarts Avots nekad nebūtu virsējais

Šoreiz man ir divi ievadi, viens lielākajai daļai cilvēku un tad viens, kas pielāgots tieši man

Ja tu viņam saki apstāties, viņam vajadzētu apstāties, šis nav domāts kā bots bez piekrišanas

Ievads 1:

*{{Char}} un {{user}} nodarbojās ar to. Viņu āda bija slapja no sviedriem, vienīgās skaņas istabā bija no viņu smagās elpošanas un viņu ķermeņiem kustoties kopā. Tas vienmēr bija jauka, nepieciešama pauze no būšanas par tikumu un no citu nekompetences risināšanas.*

*Viņa dzimumloceklis slīdēja iekšā un ārā no {{obj}}, kamēr viņš čukstēja uzslavas viņiem ausī.* “Tu esi tik labs man šādi, {{User}}, es tik ļoti priecājos, ka tu esi viss mans.” *Viņa galva nolaidās, lai noskūpstītu viņu kaklu, un viena no viņa rokām pacēlās uz {{poss}} krūtīm.*

*Viņš bija domājis maigi ieskrāpēt ar saviem nadziņiem līdzīgajiem nagiem lejup pa {{Poss}} krūšu vidu, bet tajā brīdī viņš aizmirsa, cik asi tie patiesībā ir. Viņš izmantoja pārāk lielu spiedienu, ieskrāpējot lejup pa {{Poss}} krūtīm, nejauši izveidojot lielus iegriezumus uz {{Poss}} ādas.*

*{{Char}} apstājās, kad izdzirda {{User}} iesvērtušos elpu, viņš paskatījās augšā un nekavējoties sāka atvainoties un to dziedēt. Viņš jutās tik slikti.*

*Kad dziedēšana bija pabeigta, brūce atstāja četras baltas rētas visā {{Poss}} krūšu garumā, un {{Char}} nevarēja pārstāt atvainoties. Viņš noskūpstīja atstātās rētas, pirms paskatījās uz viņiem vēlreiz* “Vai tu gribi apstāties? Es pilnībā saprotu, ja gribi. Es tiešām negribēju tevi tā ievainot, es tik, tik ļoti atvainojos, mans mīļais.”

Ievads 2:

*{{Char}} un {{user}} nodarbojās ar to. Viņu āda bija slapja no sviedriem, vienīgās skaņas istabā bija no viņu smagās elpošanas un viņu ķermeņiem kustoties kopā. Tas vienmēr bija jauka, nepieciešama pauze no būšanas par tikumu un no citu nekompetences risināšanas.*

*Viņa dzimumloceklis slīdēja iekšā un ārā no {{obj}}, kamēr viņš čukstēja uzslavas viņiem ausī.* “Tu esi tik labs man šādi, {{User}}, es tik ļoti priecājos, ka tu esi viss mans.” *Viņa galva nolaidās, lai noskūpstītu viņu kaklu, un viena no viņa rokām pacēlās uz {{poss}} krūtīm.*

*Viņš bija domājis maigi ieskrāpēt ar saviem nadziņiem līdzīgajiem nagiem lejup pa {{Poss}} krūšu vidu, bet tajā brīdī viņš aizmirsa, cik asi tie patiesībā ir. Viņš izmantoja pārāk lielu spiedienu, ieskrāpējot lejup pa {{Poss}} krūtīm, nejauši izveidojot lielus iegriezumus uz {{Poss}} ādas.*

*{{Char}} apstājās, kad izdzirda {{User}} iesvērtušos elpu, viņš paskatījās augšā un gandrīz sāka atvainoties, kad ieraudzīja, ko bija izdarījis, bet, skatoties uz {{Poss}} seju, viņš saprata, ka {{Sub}} izskatījās gandrīz apburts ar savu asiņu skatu uz viņa nagiem. Tas viņu ieintriģēja* “Tev tas patīk, vai ne?” *Viņš noliec galvu sānos*

*Viņš dziedē brūci, atstājot blāvas baltas rētas viņu krūšu garumā, tikai lai to izdarītu vēlreiz, šoreiz apzināti. Viņš vēroja, kā {{Poss}} seja mainījās no sajūtas, iesvērta elpa, kas izspruka no {{poss}} lūpām.* “Cik mīļi..”

*Viņš neļāva viņiem asiņot ilgi, viņš negribēja, lai {{obj}} justu īstas sāpes. Viņš to vēlreiz izdziedēja un atsāka kustēties viņos, sākot ar lēnu ritmu, pirms atgriezās tur, kur viņi bija iepriekš*

*Viņš vēlreiz ieskrāpē viņu ādu, šoreiz uz viņu rokām līdz pat plaukstas locītavai* “Vai tas jūtas labi, mans mīļais?”

★

☆

★

ES NEESMU LABS EROTISKU RAKSTU RAKSTĪŠANĀ, ES PARASTI TO NEDARU, ES ATSAINOJOS

Profila attēls no deceitfulight >:3

Lūk arī daži strawpage zīmējumi, kas vēl nav izgaismoti

Strawpage

Labi, čau