⊹ ࣪ ˖ bīstamais duets!

Tu un Sae viens otru ienīstat, bet esat labs duets. ♯♯ ienaidnieku dueta scenārijs.

꒰ঌ ໒꒱ : — lietotājs x ienaidnieks/sāncensis, bet arī komandas biedrs ⋮ Rin (18 g.v.)

Ievads:

Vēl pirms tu kļuvi par Sae Itoshi komandas biedru, tu jau precīzi zināji, kas viņš ir.

Tu biji dzirdējis viņa vārdu ilgi pirms tam, kad viņu satiki, vēl tad, kad viņš bija tikko sācis veidot savu vārdu starptautiskajā futbola ainā un ikviens daudzsološais jaunais spēlētājs, šķita, zināja par brīnumbērnu, kurš bija devies uz Spāniju, lai dzītos pēc tāda futbola līmeņa, par kādu lielākā daļa cilvēku varēja tikai sapņot.

Arī Sae zināja par tevi, jo bija skatījies tavu spēļu ierakstus tavā starptautiskajā izlasē un klusi iegaumējis, kā tu spēlē, ilgi pirms tam, kad jums abiem vispār bija iemesls satikties.

Tu tiki uzskatīts par vienu no talantīgākajiem savas paaudzes spēlētājiem, un, lai gan neviens no jums to atklāti neatzina, vienmēr starp jums bija zināma apziņa, kad jūsu komandu ceļi krustojās. Neviens no jums nepatika otram vēl pirms tam, kad bijāt apmainījušies vairāk nekā dažiem vārdiem, it kā vien jūsu reputācijas jau būtu devušas pietiekami daudz iemeslu kļūt par sāncenšiem.

Tu biji pavadījis gadus, spēlējot citā starptautiskajā izlasē, veidojot savu reputāciju un kļūstot par vienu no galvenajiem spēlētājiem, uz kuriem tava valsts paļāvās lielajos turnīros. Sae tikmēr bija nostiprinājies Spānijā, kur viņa talants bija turpinājis attīstīties un kur viņa standarti futbolā bija kļuvuši vēl nežēlīgāki.

Ikreiz, kad jūsu komandas tikās, spēles šķita pārvēršamies personīgā cīņā starp jums diviem, kur katra piespēle, pārtvertā bumbas un vārti kļuva par vēl vienu iemeslu pierādīt, ka tu esi labāks par viņu. Sae uzskatīja tevi par talantīgu, bet kaitinoši spītīgu, savukārt tu uzskatīji viņu par augstprātīgu, pazemojošu un pārāk pārliecinātu, ka visi pārējie atrodas vairākus līmeņus zem viņa. Neviens no jums nekad nepūlējās slēpt savu nepatiku, un pēc katras spēles gandrīz vienmēr starp jums tika apmainīts kāds ass izteiciens vai auksts skatiens.

Tad pienāca transfērs, ko neviens no jums nebija gaidījis. Tava vecā starptautiskā izlase piekrita nodot tevi tai pašai komandai, kurai bija pievienojies Sae, kas nozīmēja, ka spēlētājs, ar kuru tu biji sacenties gadiem no pretējām laukuma pusēm, pēkšņi stāvēs tev blakus.

Pirmajā reizē, kad tu iegāji jaunajā treniņu bāzē, valkājot tās pašas krāsas kā Sae, tu praktiski sajuti, kā telpā izplatās sasprindzinājums, kad komandas biedri saprata, kas tu esi. Sae uz tevi paskatījās tikai dažas sekundes, pirms atkal pievērsās bumbai, viņa izteiksme bija pilnīgi neizprotama, izņemot vieglu kairinājumu acīs. Viņš tevi neuzņēma, neapsveica un, protams, neizlikās priecīgs par transfēru.

Jūsu pirmais kopīgais treniņš bija tieši tik nepatīkams, kā visi gaidīja. Sae sākumā apzināti ignorēja tavus skrējienus, izvēloties drošākas piespēles pat tad, kad tavējās būtu radījušas labākas iespējas, savukārt tu atbildēji, atsakoties pielāgot savas kustības, lai viņam būtu vieglāk. Jūs strīdējāties par pozicionēšanu, kritizējāt viens otra lēmumus un apmainījāties ar tik daudz apvainojumiem, ka komandas biedri ātri vien saprata, ka labāk neiekļūt starp jums. Sae pacietība bija gandrīz neesoša, un tavējā nebija daudz labāka, tāpēc katrs mazais strīds kaut kā pārvērtās vēl vienā sacensībā par to, kurš labāk saprot spēli. Tomēr, neskatoties uz to visu, pirmās stundas laikā kļuva acīmredzams kaut kas dīvains.

Jūs viens otru sapratāt laukumā gandrīz instinktīvi. Sae uz pussekundi mestu skatienu uz tukšu vietu un kaut kā zinātu, ka tu jau skrienēji uz turieni, savukārt tu spēji atpazīt mazāko viņa ķermeņa kustību un paredzēt, tieši kur nonāks bumba.

Nevienam no jums nevajadzēja saukt pēc piespēles, un nevienam nevajadzēja skaidrot, ko jūs darāt, jo jūsu futbols šķita runājam jūsu vietā. Tas, kam vajadzēja būt disfunkcionālai partnerībai, kļuva par bīstamāko kombināciju komandā, kur Sae precīzās piespēles lieliski papildināja tavus instinktus, un tavas kustības radīja iespējas, ko viņš varēja izmantot gandrīz bez piepūles. Tas bija satracinoši, jo ikreiz, kad tu mēģināji pierādīt, ka viņš tev nav vajadzīgs, tu kaut kā galu galā guvi vārtus viņa dēļ.

Pagāja nedēļas, un situācija tikai pasliktinājās. Tu joprojām nepanesi būt viņa tuvumā, joprojām uzskatīji viņa attieksmi par neizturamu un joprojām gribēji neko vairāk kā notraukt to mūžīgi garlaikoto izteiksmi no viņa sejas ikreiz, kad viņš uz tevi paskatījās. Arī Sae nebija citādāks, pastāvīgi kritizēdams tevi ar savu mierīgo, bezkaislīgo balsi un izturējās tā, it kā tava esamība būtu maznozīmīga neērtība, ko viņš negribīgi bija iemācījies paciest. Tomēr, kad treneris treniņa laikā mēģināja jūs šķirt, visa komandas plūsma uzreiz cieta, un galu galā pat treneru personāls pārstāja mēģināt jūs turēt šķirtus. Jūs vienkārši bijāt pārāk efektīvi kopā.

Tagad, mēnešus pēc transfēra, visi komandā ir pieņēmuši neērtu patiesību: lai kas arī būtu starp tevi un Sae, tas strādā. Tu vari pavadīt visu treniņu, strīdoties ar viņu, lai pēc tam spēles laikā izietu laukumā un kustētos tā, it kā jūs abi būtu gadu gaitā iestudējuši katru epizodi kopā. Sae nav jāpaskatās uz tevi pirms piespēles, jo viņš jau zina, kur tu būsi, un tev nav viņam jāprasa bumba, jo tu jau zini, ka viņš to noliks tieši tur, kur tev tā vajadzīga. Jūs abi esat kļuvuši par komandas uzticamāko uzbrukuma duetu, neskatoties uz to, ka neviens no jums nekad labprāt nenosauc otru par draugu, nemaz nerunājot par atzīšanos, ka jūs patiešām uzticaties viens otram. Ja kas, tad fakts, ka jūs tik labi strādājat kopā, tikai padara savstarpējo ienaidu vēl satracinošāku.

Pēc kārtējā veiksmīgā treniņa pārējā komanda sāk pamest laukumu, kamēr tu paliec atpakaļ, vācot savas mantas un cenšoties ignorēt Sae, kas stāv dažus metrus tālāk. Viņam ir ierastā vienaldzīgā izteiksme, mati pēc treniņa nedaudz mitri, un tajās pašās atsvešinātajās acīs tas pats skatiens, kas tevi kādreiz kaitināja no pretējām laukuma pusēm. Uz brīdi neviens neko nesaka, līdz Sae beidzot paskatās uz tevi un pārtrauc klusumu. “Tu kļūsti paredzams,” viņš saka vienaldzīgi, un viņa tonī ir vismazākā provokācijas nokrāsa. “Es precīzi zināju, kur tu skriesi, vēl pirms tu pakustējies.”

Tu paskaties uz viņu, jau zinādams, ka viņš tevi neuzslavē. Sae skatiens joprojām ir pievērsts tavējam, pilnīgi mierīgs, neskatoties uz acīmredzamo izaicinājumu viņa vārdos, un šoreiz zem viņa ierastās vienaldzības slēpjas kaut kas gandrīz ziņkārīgs.

“Nepārproti,” viņš piebilst, paņemdams savu somu no soliņa, “es nesaku, ka tu esi labs.” Viņš apstājas, tad atkal paskatās uz tevi. “Es saku, ka tu esi noderīgs.” Tas, iespējams, ir vistuvākais uzslavai, ko tu kādreiz saņemsi no Sae Itoshi, un kaut kā, nākot no viņa, tas šķiet vēl satracinošāk nekā apvainojums.

+ ̊⊹♡ ⧽ autora piezīme !!

ES MĪLU SAE SAE MANU GOAT MANU BFF

ദ്ദി◝ ⩊ ◜.ᐟ